Coca-cola ir gāzēts, bezalkoholisks dzēriens, kas tiek pārdots veikalos, restorānos un jebkurā tirdzniecības centrā. Kokakola ir pasaulē populārākais un atspirdzinošākais dzēriens, un katru dienu to dzer simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē. Pazīstamā pudeles forma un dzēriena logo ir kļuvuši par vislabāk atpazītajiem tirdzniecības simboliem pasaulē. Kokakolu var iegādāties 135 pasaules valstīs, tostarp arī vistrūcīgākajos reģionos, kur to uzskata par labklājības un progresa simbolu. Katru dienu tiek izdzertas tuvu 240 miljoniem pudeļu.
Kokakolas galvenās ražotnes bāze atrodas ASV, Džordžijas štatā. Dzērienu pati kompānija neražo, tā ražo koncentrātu, kurš tālāk tiek pārdots licencētām kompānijām, kuras tālāk ražo šo dzērienu.
No kā sastāv šis dzēriens?
Visticamākais klasiskās kokakolas sastāvs ir šāds:
Cukurs (11%) Oglekļa dioksīds Krāsviela (brūnais cukurs, E150) Ortofosforskābe (170 ppm fosfora) Kofeīns (140 ppm) Aromatizators: vanilīns, kanēlis, neļķes eļļa, citrona eļļa.
Kokakolas ietekme uz veselību
Vēl nav oficiāli pierādīta kokakolas negatīvā ietekme uz cilvēka veselību, taču liels daudzums cilvēku uzskata to par indi. Sava taisnību tur ir, kolā ir daudz neveselīgu vielu, taču ir viena - viskaitīgākā.
Viena no vielām kas padara kokakolu neveselīgu ir aspartams. Aspartams ir saldinātājs. Tas ir pazīstams arī ar tādiem nosaukumiem kā “Nutra sweet”, “Egual”, “Spoonful”, E 951. Ja aspartāmu sasilda līdz 300 grādiem, tad koka spirts (metanols), kas ir aspartāma sastāvā, pārvēršas formaldehīdā, bet no tā, savukārt, rodas skudrskābe, kura spēj izsaukt metabolisko acidozi (skudrskābe ir inde, kuru iegūst no sarkano skudriņu dzeloņiem). Aspartams nojauc vielu ķīmisko sastāvu smadzenēs, jau tas vien ir pamatojums, lai uzliktu veto tā izmantošanai. Aspartams īpaši bīstams ir diabēta slimniekiem. Retinopātija diabētiķiem var rasties no saindēšanās ar aspartamu. Aspartams veicina to, ka cukura līmenis asinīs kļūst nekontrolējams, kā rezultātā daudziem pacientiem iestājās koma.
Coca-cola veidi
