Kā tas bij`, kā nē, bet vienā jaukā dienā vistīne leCskapī negaidīti saskuma. Varbūt sadilušais mēness pie vainas, bet varbūt vnk ilgas. Ilgas pēc k-kā jautra un negaidīta. Nu vai tad eZZiiCim sirds no akmens? Nu nē tak! Tādēļ, naski uzmetis kažoķeli, eZZiiC bez ausaines, vējam svilpojot gar mazliet mitro purneli, naski aizmetās jautrā un negaidītā meklējumos. Un ko jūs domājat? Tak trāpījās! Turpceļā trāpījās jautrs krāsainu burkāneļu bariņš, bet atceļā jamiem pievienojās varen zaļš un sprigans brokoļpuika. Nu tik pa ķeseli gāja vaļā brīkš un brākš! Lab, ka eZZiiC tāds diezgan stabils, visu kompāniju līdz mājām dabūja gan! A būtu jūs redzējuši, kā vistīne atdzīvojās!!! 
