Sarkanā biete latviešiem jau uzsktāma par teju nacionālo dārzeni. Tā vienmēr, visos gadalaikos nopērkma veikalos kā vietējā prece. To audzē lielsaimnieki, gan mazdārziņu īpšnieki. Cena arī salīdzinoši ar citiem dāzeņiem nav augsta. Bietes ir ļoti veselīgs ēdiens. Bietēs ir dzelzs, kas sekmē asinsradi un uzlabo hemoglobīna līmeni asinīs, magnijs, kas normalizē asinsspiedienu un jods, aterosklerozes profilaksei. Bietēs pektīnvielu esot pat vairāk kā ābolos, bet tajās esošās organiskās skābes sekmē toksīnu izvadīšanu no organisma un tauku šķelšanos. Tās rekomendē pie mazasinības un pret nogurumu.
Vēl padomju laikos, kad ar sintētiskajām zālēm vēl daudz nelepojāmies, grūtniecēm, kuras bieži piemeklē mazasinība, pirmais līdzeklis, ko mediķi rekomendēja - tā bija biešu sula. To rekomendēja katru dienu atnest svaigu pat uz slimnīcu.
Arī manā mazdārziņā katru gadu ierādīta kāda vietiņa šim brīnišķīgajam dārzenim. Sēju tās pabiezi, tad vasaras laikā pakāpeniski retinu un vāru t.s. bačiņu zupu, iet labi kombinācijā ar skābenēm, spinātiem un rudens pusē ar jaunajām kāršu pupām vai sviesta pupiņām.
Pagraba dārzeņu uzglabāsanai man nav, tāpēc visu ražu uzreiz novāru lielā katlā, tad nomizoju, uz rupjās rīves sarīvēju, pavisam nedaudz pievienoju ķimenes, cukuru, citronskābi. Visu vēl uzkarsēju un salieku aizskrūvējamās burciņās. Šādi sagatavotas bietes nav jāglabā ledusskapī, tās ir lietošanas gatavībā gan salātiem, gan zupām.
Nu jau krājumi beigušies. Veikalā tās nekad nepērku vienai reizei, lai ar sarkano krāsu nešmucētos katrā reizē. Pat nekāsētas pēc sarīvēšanas tās ledusskapī glabājas vismaz nedēļu.
Lasu receptes un brīnos cik neveselīgus ēdienus ēd studenti.
Piedāvāju ļoti sātīgu nedārgu biešu zupu, ne tikai studentiem.