5

 205  0

Padalīšos arī es ar savu pieredzi tomātu audzēšanā.

Pirms kādiem gadiem 4-5 man plēves siltumnīcā sāka sirot tā saucamās ūdensžurkas (strupastes).

Viss vienās alās, zaļumi apēsti. Cīnījos ar viņām visiem iespējamiem līdzekļiem, rezultāts nulle. Slazdā neiet, indi neēd. Piedevām suns vēl zebieksti nokoda, kura laikam bija atnākusi man palīgā karā pret grauzējiem.

Isāk sakot man jau sāka apnikt tā cīņa ar dzirnavām, kad internetā ieraudzīju foto, kur cilvēks audzēja tomātus podos.

Nākamajā gadā nolēmu izmēģināt. Šī tehnoloģija izrādījās priekš manis kā radīta. Vairs nekādu galvas sāpju par izaloto augsni un tomāti aug griezdamies.

Podi ir 30-35 cm diametrā pie augšgala, augsne tiek sagatavota katru gadu jauna (visas satāvdaļas samaisu betona maisītājā), laistīšana ar pilināšanas metodi. Par augsnes sastāvu neko konkrētu nerakstīšu, esmu tikai amatieris šai lietā un to katrs var gatavot pēc sava prāta.

Tā kā esam tikai divi, tad stādām 20 tomātu stādu un 2 gurķu stādus. Droši vien ka daudz ko daru nepareizi, bet arī ar to pašu ražu pietiek un vēl paliek pāri.

Ja kādam ir līdzīga problēma ar grauzējiem, izmēģiniet audzēt tomātus podos.

Komentāri 5

0/2000

verķim ar tāds raksts

 5  0 atbildēt

Mums arī ir šī paša bēda - ūdensžurkas! ;(

 5  0 atbildēt

  

 3  0 atbildēt

  

 0  0 atbildēt