Labdien, pienākusi kārta atdzīvināt kārtējo cirvi. Izdomāju šoreiz uzmeistarot spīdīgu cirvi.
Taisām paši no PSRS laiku cirvja ko vizuāli jēdzīgu, 18. variants9
Izvēlos topošo darba fronti un sāku apdomāt topošā cirvja vizuālo izskatu.
Kad vizuālais ir izdomāts, griežam nost visu lieko.
Un sākas gara, gara diena. Ļoti ilgi nācās izslīpēt ārā visus nelīdzenumus. Slīpēšana aizņēma veselu dienu un no cirvja vis apkārt tika noņamts aptuveni pusmilimetrs līdz milimetram metāla.
Pēc kā pulēju cirvi.
Šoreiz uz cirvja kāta es izdomāju iegrebt pīni, izveidoju zīmējumu un (ideju un paraugus es noskatīju jutubē). Daru es to pirmo reizi, pa iepriekšējo ziemu es jau biju sasūtījis no ebeja dažādus griežņus grebšanai.
Sākam grebt, galvenais nenokļūdīties ar pīnes virziena pusi.
Tādi izskatās tie griežņi, atnācie tie dikti neasi. Nācās viņus visus asināt no jauna. Bet savu šīs dienas funkciju tie izpildīja.
Viena puse gatava, griežu otru, kad viss ir pabeigts tad ar smilšpapīru slīpēju ārā visus nelīdzenumus un atskabargas. Kamēr griezu pīni un iededzināju bildi, biju izveidojis trafaretus un paralēli darbojoties ar koku, iekodināju zīmējumus cirvī.
Iekātoju cirvi un kātu iesmērēju ar linu eļļu. Cirvis gatavs.