Kā jau solīju vinā no iepriekšējiem rakstiem, uztaisīt kompresoru no vecā ledussakpja motora. Šodien no rīta kā reiz nenāca miegs, pamodos ap pieciem no rīta. Ap septiņiem devos uz garāžu, jo bija luste pabeigt iesākto, bija arī lēnā garā sagādātas visas nepieciešamās daļas. Nu tad sākam:
Taisām mājās kompresoru garāžai no vecā ledusskapja motora.22
Motors pēc izņemšanas no ledusskapja, negribēja darboties, papētot shēmu nonācu pie slēdziena, ka ir jāsavieno ar vadu uz "īso" kastītei kresajā pusē divus vadus, balto un gaiši brūno. Nākamajā bildē var redzēt tuvāk.
Savas garāžas "ārēs" sameklēju vadu kurš derēja savienošanai. Šis savienojums būs tikai pagaidu variantā, jo vēlāk tam brūnajam vadam pa vidu būs jāieslēdz elektromehāniskais spiediena slēdzis.
Nu, kompresors padeva dzīvības pazīmes, noskaidrojam pa kuru cauruli gaiss ieplūst, un pa kuri izplūst.
Kādu laiku atpakaļ es intesīvi lūžņu pieņemšanas punktos meklēju no kravas automašīnām resīveri. Tādu maziņu, jo smagajiem tie ir vajadzīgi lai uzturētu bremžu sistēmā gaisa spiedienu. Jo bija doma tādu iegādāties, izveidot nepieciešamos tehnoloģiskos caurumus un pielāgot kompresoru. Bet man paveicās es Šauļos tirgū nopirku jau gatavu resīveri par 8.50 eirikiem. Un nav jāņemās ar metināšanu. Paveicās jo leiši bija atstājuši iekšā korpusā elektromehānisko spiediena releju, atstāja to jo nevarēja izskrūvēt. Es arī knapi dabūju vaļā.
Aptuveni "piemetam" kā tā visa konstrukcija izskatīsies. Cik pa malām paliek brīvas vietas. Kompresors pēc garuma neder, būs jātaisa pagarinājums plauktam.
Tā kā lenām tuvojas pusdienu laiks, izstumju ārā kūpinātavu. Kūpināšu zivtiņas.
Mmmmmmm, siekala tek.
Divas stundas un pusdienas gatavas. Bija dikti gardas.
Izdomāju, ka tam apakšējam plauktam pagarinājumu nemetināšu, bet uztaisīšu no finiera atgriezumiem.