Skuķis par galdnieku 210

Šis ir škidrais metāls. Principā sajaucot divus reaģentus dabū vielu, kuru ir viegli kaut kur ieziest kā arī formēt, bet tas tikai jādara ātri, jo saskaroties ar gaisu tā sacietē un iegūst visas metālam raksturīgās fiziskās īpašības - ciets kā akmens (ārā tik viegli nedabūsi) un metāliskais spīdums arī ir. To dāsni salieku .

Tā nu lūk izskatās spēcīgākā krēsla stiprinājuma daļa.

Par virsu daudz baltā špakteļa.

Kas špaktelis ir labi sakaltis, varu ķerties pie profila izveides. Te nu vajag biški mācēt. Man no orģinālā profila pāri palikusi labi ja puse un viss ir izmainīts, notriepjot ar špakteli. Bet man ir palīglīdzeklis, krēslam ir arī otra kāja, ar kuru salīdzīnāt. Bet orģinālā profila līnijas redzu tāpat un to man šoreiz nevajag. Kā šo rīku sauc latviski, nezinu, daudzopciju darbarīks. Ar to var slīpēt, griezt metālu, koku, stiklu utt. Uzliec tikai pareizo uzgali un netricini rokas.

Profilēšanas gaita

Profilēšana jeb šajā ga'dijumā pareizas formas izslīpēšana. Kad tas ir izdarīts, vēlreiz plānā kārtā uzlieku parasto balto špakteli.

Pēc tam atliek vien ar maigu smilšapapīru noslīpēt profilu, lai tas būt gluds kā zīdaiņa dibens un krāsot. Slīpēšana notiek ar roku. Krāsošanas uzdevums man šoreiz ir pavisam smieklīgs. Parastā melnā matētā krāsa. Bet ir gadījumi, kad ir jājauc, jāmeklē īstais tonis, tad vajadzīgas arī mākslinieka dotības, jo brūnā mēbelē var būt zaļs, dzeltens, okra utt., turklāt dzeltens vai zaļs, kuri tiek automātiski uzskatīti par siltajām krāsām, tādi var arī nemaz nebūt un tas ir jāredz. Ja ne, tad jāmaksā kādam citam, kurš redz.

Nu tad lūk, šis ir galarezultāts. Lietojams krēsls ar vēsturi un ar roku veidotiem kokgriezumiem. Man ļoti patīk šī mēbele, skaista.