Internetā ir pieejami daudz un dažādi videoklipi par to, kā pašrocīgi uztaisīt nelielu sildītāju no māla (klinkera) podiem. Skatoties šos videoklipus, man radās vēlme pašam visu izmēģināt un pārbaudīt praksē, vai šāda uzparikte maz ir uz ko spējīga. :)
Pati konstrukcija ir gaužām vienkārša: lai taptu sildītājs, ir nepieciešami trīs dažāda diametra podi, viena poda apakšiņa, vītņstienis, uzgriežņi un čupiņa ar paplāksnēm. Visu šo uzparikti sildīs parastas sveces. Manā gadījumā tās būs tējas svecītes, taču, ja izmanto garākas sveces, šim nolūkam konstrukcijas augstumu var pieregulēt viens un divi. Idejas pamatā ir māla lielā siltumuzņēmība un pakāpeniskā siltumatdeve. Parastas svecītes liesmiņa arī reizēm dara brīnumus, taču ar mazāku atdevi. Toties pods uzkarst pamatīgi. Par to es pārliecinājos jau savos sākotnējos eksperimentos dzīvoklī.
Nākamais eksperimenta posms notika ārā un tā uzdevums bija piesildīt nelielu telti. Šeit man jāsaka uzreiz, ka telts manā gadījumā bija ar pamatīgu caurvēju, kā arī eksperimentam atvēlētais laiks bija ierobežots. Taču, neskatoties uz to visu, iekšējās un ārējās temperatūras atšķirība pēc nepilnas stundas jau bija 5,2 grādi pēc Celsija, turklāt ar tendenci palielināties.
Par īstu sildītāju to tomēr nevar nosaukt un nekādā gadījumā šādā veidā apsildītā teltī nevajadzētu nakšņot, jo tā var vai nu nosmakt, vai arī sadegt. Uz ledus makšķerējot, strādājot garāžā vai citas slēgtas āra nojumes apsildīšanai šis podu sildītājs būs pašā laikā. Turklāt, manuprāt, šī konstrukcija ir arī pietiekami dekoratīva, lai Līgo vakarā tajā aizdegtu pretodu svecītes. :)
Par enerģijas nezūdamības likumu Tev taisnība. Tas nekur nav pazudis. 
