Šī gada dīvainā vasara radījusi manā dārzā kādi brīnumu. Jūlija vidū puķu dobē starp lillijām pamanīju kādu mazu tomātu stādiņu. Kā tas tur gadījies, jo neesmu to ne sējusi, ne stādījusi?
Intereses pēc to neizravēju. Tas auga aizvien dūšīgāks, pats pārcieta visas lietavas un lielos vējus. Tas nenoliecās, kaut nebija ne stutēts, ne piesiets.
Augusta beigās tas uzziedēja. Tagad jau septembra trešā dekāde. Manam tomātam jau aizmetušies apaļas formas auglīši un ir jau aarī otrais ziedķekars. Pieļāvu domu, ka tas ir kāds nejauši izmests stādiņš no maniem banāntomātiem, bet tā lapu un augļu forma šo domu pilnīgi izslēdz.
Šajā nedēļā pie mums atvasara, kad dienas siltas un saulainas, vakar pat odi parādījās, kas visu vasaru netraucēja. Naktīs gan temperatūra sāk nokrist zem plus desmit grādiem. Pagaidām manis stādītie lauka tomāti un arī ieklīdušais tomātbērns vēsās naktis un lietavas pārcietuši labi, bet sinoptiķi sola drīzu temperatūras pazemināšanos tuvākajā laikā. Vakar pieņēmu vienpersonisku lēmumu - savam brašulim uzbūvēt siltumnīcu.
