Uzliekam hematītu un sākam kniedēt. Ar āmurīti, apļaveida kustībām, līdz akmens vairs nekustas. Jāuzmanās, lai netrāpītu pa akmeni, tad tas saplīstu un darbs vējā.
Reklāma
Vēl mazliet gala apstrādes un gatavs.
Turpinam ar.... lai paliek intriga trīs attēlu garumā.
Ņemam formiņu, noslīpējam "kājiņas", lai tā stāvētu līdzeni....
..... viss der lieliski, bet pirms lodēšanas vēl ir jāsašmorē.
Tehniski pareizais termins būtu retikulācija, bet tautā saukta par šmorēšanu. Tas ir tad, kad karsē sudrabu līdz kušas temeratūrai, un ļauj materiāla virsējai kārtai izkust. Tas atstāj ļoti interesantu rakstu/faktūru, sauc kā gribi. Ne ar visiem metāliem to var izdarīt, kā arī vajadzīgs trenniņš, lai tas viss notiktu kaut cik kontrolējami.
Reklāma
Ir diez gan grūti paredzēt, kas no šmorēšanas sanāks, bet jo vairāk to dara, jo lielāka izpratne rodas par to, ka "ja es darīšu tā, visticamāk sanāks tas".
Tātad, te ir detaļu čupiņa random secībā. Puķīte ir sašmorēta, un tai augšpusē ir pielodēta lodīte.
Intriga beidzas, tas būs gredzens, kurš izskatīsies šādi.
Atliek sastutēt un salodēt.
Reklāma
Atkal baltinam.
Gredzena stīpu visērtāk ir izslīpēt uz urbjmašīnas. Patronā tiek ielikta 10mm caurule, kurai uztīts nepieciešamā rupjuma/slakuma smilšpapīrs. 10 minūtes un slīpēšana pabeigta ar 2000 smilšpapīru.
Tev patiks šie raksti
joks. 
