Sveiki spoki, spociņi un savādāk domājošie spocekļi. Kā jau visa spoku sabiedrība arī Brūzis gādāja saviem radiem un tuvākajiem darugiem ziemmassvētku dāvanas. Visgrūtāk ir uzdāvināt kautko labu tadiem cilvēkiem, kuriem itkā viss ir. Tāda pati liksta ir ar manu mammi, taču pēc iepriekšējās viesošanās pie viņas ideja radās.
Pūcīga ziemassvētku dāvana.17
Viesojoties pie mammas, abi kopā nosmējāmies, ka viņai vajadzētu pie durvju zvana pielikt uzrakstu kā Vinnijā Pūkā "Lūdzu zvanīt, ja uz klopi nelaiž iekšā." Tā mš nosmējāmies un tā tas viss arī palika. Taču, nāca ziemassvētki, bet doma galvā bija palikusi.
Tā nu kadu dienu sadomāju ķerties pie lietas. Biju pie drauga nohlančījis vienu neapzāģētu dēli un tagad sazāģēju īsākos gabalos. Lūk arī nākošais darbarīks.
Nu arī lielākā mizas daļa ir nost.
Lūk arī nākošais darbarīks ar ko piestrādāt.
Miza nost graužās labi. Bet pa daudz labi arī nav labi. Jāņem jauns un jādrāž pa jaunam.
Ņemu citu darbarīku.
Nu tagad skats jau tuvāk patiesībai. Tālāk ar slīpmašīnu jānopucē augša.
Kad +/-augša ir noslīpēta ar 80, tad mainam uz 150.
Nu arī virsmas sagatavotas. Būs jāķerēs klāt teorētiskajām lietām.
Jāskatās, kā tad tur ir īsti jābūt. Ja taisa, tad taisa maksimāli tuvu oriģinālam.