Šis raksts ir veltīts visiem, kurus interesē profesija Juvelieris
Ja par šo tēmu būs interese, rakstu sēriju turpināšu. Katrā nākamā raksta ievadā centīšos atbildēt uz komentāros uzdotajiem jautājumiem par iepriekšējo publikāciju, tādā veidā centīšos pilnībā apmierināt interesi par šo tēmu.
Juvelieris, ir viena no senākajām profesijām. Iespējams, pat senāka par populāro profesiju, kas piedāvā mīlas priekus apmaiņā pret kādu labumu. Domāju, ka tas tā varētu būt, jo, lai izpatiktu saviem klientiem, sievietēm bija jābūt īpaši un atšķirīgi izdaiļotām.
Varbūt materiāls, ar kuru strādāja senatnes juvelieri, bija primitīvs - koka gabaliņi, ādas strēmelītes, zivju acis vai gliemežvāki, bet kādam taču vajadzēja to visu salikt kopā stilīgi un skaisti!
Labi, ko nu par tik seniem laikiem. Parunāsim nedaudz par mūsdienām.
Pieļauju, ka esi kādreiz domājis par to, ka varētu strādāt juveliera darbu. Tātad, kas ir nepieciešams, lai pietiekami veiksmīgi varētu taisīt visādas krelles, gredzenus, auskarus, sprādzītes un ķēdītes?
Pirmkārt, liela apņēmība, jo patiešām būs vajadzīgs ilgāks laiks un kaudze sabojātu ieceru un materiāla, pirms izdosies apgūt ļoti daudzo un dažādo tehnoloģiju pielietošanas iemaņas.
Otrkārt, būs daļēji jānorobežojas no sabiedrības. Vispirms jau no ģimenes, jo juveliera darbs ir netīrību un troksni radoša padarīšana. Jūsu radošo rosīšanos virtuves stūrī diezgan ātri pārtrauks kārtējā ģimenes sapulce. Tā tas būs pavisam noteikti, jo pēc katra darbiņa telpai būs nepieciešama globāla un pedantiska uzkopšana. Putekļi būs ielīduši ne tikai aiz glīti izkārtotajām servīzēm, bet arī cukura traukā, kafijas automātā, pilnīgi visur, kur var piekļūt putekļu vissīkākās daļiņas. Tas ir briesmīgi!
Treškārt, jāsaprot, ka šis amats atnes ne tikai slavu un prieku! Zināmas raizes radīs tas, ka nāksies samierināties ar sabiedrības aizspriedumiem - visi juvelieri ir blēži un zagļi. Viņi vienmēr atdod mazāk materiāla izstrādājumā, kā paņēmuši darbam!
Ja tas ir kapars vai misiņš, pretenziju nebūs daudz, bet ja - zelts, te jau iet cīņas par gramu simtdaļām.
Jārēķinās arī ar personiskās un mantas drošības apdraudējumiem. Klīst baumas :), ka juvelieri ir nenormāli bagāti cilvēki un viņu mitekļos ir sakoncentrētas milzu bagātības? Tas piesaista vieglas peļņas tīkotājus!
Paskaidrojums: Juvelieri materiālu zog reti. Tik pat bieži, kā vidējais statistiskais cilvēks zog vispār. Materiāla zudums rodas apstrādājot izstrādājumus - vīlējot, pulējot, kodinot skābēs, lodējot izdeg ligatūrā* pievienotie maisījumi (varš, cinks, utt.).
Protams, juvelieri visādi cenšas savākt pat vissīkākos skaidu puteklīšus, bet ne viss ir savācams. Neiesi taču pēc katras pulēšanas dedzināt kopā pulēšanas birstes, lai no pelniem izsēdinātu dārgmetāla piejaukumus!
* [ligatūra] - neviens juvelieru darbā izmantotais materiāls nesatur 100% dārgmetālu. piemēram, zeltam ir piejaukti klāt vismaz 35% dažādu citu metālu. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu nepieciešamās metāla kopējās īpašības - cietību, elastību, krāsu utt.
Visbeidzot, Katrai profesijai ir vismaz 3 kompetences līmeņi - iesācējs, amata meistars un eksperts.
Arī attieksme pret darbu dalās, - tāpēc, ka man vajag naudu, tāpēc, ka man patīk strādāt šo darbu, mana dzīve ir šī profesija, es mīlu to.
Jebkurā profesijā ir haltūristi, amata meistari un apmāti fanāti, kas vienkārši dzīvo tēmā. Juvelierim ir jādzīvo tēmā!
Kļūt par labu juvelieri teorētiski var katrs, bet tas prasīs nopietnu attieksmi pret savu nākotni ilgtermiņā. Nepieciešamās personiskās īpašības: spēja koncentrēties uzdevumam, pašiniciatīva un spēja strādāt uz maksimālās kvalitātes robežas katrā reizē.
Nebūs tā, ka drusciņ pastrādāsi par šoferi, drusciņ - par juvelieri, tad par biļešu kontrolieri, pēc tam par bārmeni vai vēl kaut ko.
