Lai bij' svēta, kas bij' svēta, kafijpauze, tā bij' svēta. Drusku nolaižam tvaiku, pasēžam, padzeram kafiju un nomierinam nervus, pirms darbojamies tālāk.
Lūk, arī daļa, kas man sabojāja garīgo stāvokli visai atlikušajai dienai. No iekšpuses ar fleksi pie rūsas netieku pilnīgi. Dzelzis biezs, pieklapēt arī nācās grūti. Trīsstāvīgiem vārdiem ik pa brīdim atskanot, noslīpēju, cik varēju, pieklapēju, un kur šķirbu lielums atļāva, tur pieķēru, lai vismaz drusku mierīgāks prāts. Bet tik un tā, rupji sakot, pakaļā darbs un materiāls...