Piezemēsimies, jo esam zemnieku tauta, kas agrāk vienmēr sev veselīgu pārtiku gādājusi pati. Lai gan no rietumu puses ienācis lielveikalu bums arī Latvijā, daudziem vēl pieder mazdārziņi, kur daudz ko var izaudzēt paši. Nevajadzētu mērkaķoties modei pakaļ - mājās slinkuma dēļ neiesēt dillītes, salātus, lociņus, ja turpat blakus ir lielveikals.
Neaicinu virs-līgā futbolu spēlēt nākt,
Aicinu pa-līgā dārzā zemi uzrakt sākt.
Aicinu dārzā sēt rudzus un pupas stādīt,
Kā pacelt zemītes auglību praktiski rādīt.
Man patīk pienenes, kas nezied manā dobē,
Man patīk tās, kas pavasarī pļavā zied.
Bet tām, kas atkal iesējušās manā dārzā,
Bez lieka žēluma es likšu projām iet.
Man patīk lapu zaļums katrā krūmā, kokā,
Kas savu lapotni pret saules gaismu ver.
Pret sauli tiecas vienmēr slaidā lokā.
Un katru spirgto lietus lāsi kāri dzer.
Neaicinu katru brīvo zemes pleķitī uzrakt un taisīt dārzeņu dobes. Pietiks, ja izmantosim dobēm kaut 150 kv/m. Paliks vieta arī puķēm un zālienam.
Pēc intensīvas izmantošanas jebkāda augsne, lai cik minerālmēslus mēs nekaisītu, noplicinās un ir velti gaidīt labu ražu. Situāciju uzlabot var paši augi, precīzāk - zaļmēslojuma augi. Metode ir ļoti sena. Metode ir ļoti vienkārša. Pēc ražas novākšanas brīvajā vietā sēj ātri augošus zaļmēslojuma augus: zirņus, pupiņas, lēcas, rapsi, vīķus, , lucernu, lupīnas, sinepes, griķus, auzas, rudzus un citus. Šie augi no gaisa piesaista slāpekli un aktīvi aug. Labi attīstītas saknes sniedzas dziļi augsnē un iegūst barības elementus no zemes dziļākiem slāņiem. Kad izaug pietiekami daudz zaļās masas, augus sasmalcinaj un ierok augsnē.
Zaļmēslojuma augi sadalās un augsne tiek bagātināta ne tikai ar organiskām vielām, bet arī ar fosforu, kāliju un kalciju. Slāpekļa savienojumi, kas atrodas zaļmēslojumā, ir viegli uzņemami, 3 kg zaļās masas aizstāj 1 – 1,5 kg kūtsmēslu. Zaļmēslojumam satrūdot, augsne paliek irdenāka, labak piesaista mitrumu, paliek dzīvāka. Pastiprinās arī mikroorganismu darbība.
Es praktiski savā dārziņā izmantoju lopbarības pupiņas, kas dod ļoti lielu zaļo masu. Tās sastādu glītās rindiņās pirmās brīvajās vietās. Tur, kur zeme atbrīvojas vēlāk( piem. pēc gurķiem), sēju rudzus, jo tie var ziemot un augt līdz nākamā pavasara sējai.
No puķēm katru gadu sēju samtenes, jo tās uzskatu par augsnes sanitāriem. Tās ieroku zemē rudenī pēc to noziedēšanas. Vēl man pašas dārzā iesējas katru gadu kliņģerītes. Atsevišķos laukumiņos tām atļauju augt un ziedēt. Runā, ka katrai sievietei veselības labad būtu dienā jāapēd viens zieds. Ziedus gan neēdu, bet ar ziedlapiņām šad tad padekorēju ēdienus, vai piemetu zāļu tējai. Arī kliņģerītes tiek ieraktas zemē kā zaļmēslojums.
Nu jau drīz jāstāda vai jāpiķē! 
