Divas draudzenes nopirka autobusu un iekārtoja to pa skaisto...
saša labāku uzbliestu
Ak. Man reiz krusttēvam piederēja šis tas no autobusu parka un tā mana bērnība pagāja no bitēm slēpjoties veco laiku autobusā, kurš gadiem stāvēja pie bērzu audzes. Tie tik bija laiki. Tā arī bija kā sava otra māja.. Es atceros kā man patika sēdēt šofera vietā, kaut arī viss bija noputējis.. grīda caura.. Toties ttik forši, kad lietus līst un var paslēpties iekšā. Durvis arī vecas un jāattaisa pašiem ar savām rokām. Lūku varēja augšā pacelt. Vēl tur bija mana mirušā vectēva kastītes ar pulksteņiem, dažiem bet nu.. jā. Tas bija vecs, noapaļotas formas autobuss ar ādas sēdekļiem, kurš tagad ir izliets jaunos veidolos, jo to nodeva metāllūžņos. Eh, tā bija manta. Ja ne naudas vajadzība, tas vēl tur šodien stāvētu starp melnu pirti un bērziem, glabādams stāstus.
Sen jau galvā stāv doma par busiņiem un foršu māja suztaisīšanu, bet pirmstam vēl nekad nebiju redzējusi nekādu piemēru. Šitais izskatās reāli stilīgi. Tagad tik busiņš jādabū :D