Hei :)
Gari neizplūdīšu tektstos, tikai ar šo rakstu gribēju parādīt, ka bieži vien mūsu uzskatos valda stereotipi, ja tu esi sieviete, tad labāk neķeries pie tā vai tā, ja tu esi vīrietis, tad tu nekad to neizdarīsi labāk par sievieti, bet ne visi ir vienā katlā metami, un bieži vien mūs pārsteidz kāds darba darītājs, kuram tas nemaz ''nepiestāv'' proti, kāpēc gan sievietes nevarētu ņemt rokās otu un ķēpāties ar istabu vai vīrietis mācēt uzstaisīt perfektu make up?
Šoreiz otru elpu iedosim krēslam. Priekš manis tas nav tikai parasts krēsls, bet gan vesela vēstures nodaļa. Šis brīnums nokļuva mūsu mājās vēl ilgi pirms manas dzimšanas un precīzu vecumu var tikai minēt. Šobrīt minējumi vēsta, ka varētu būt vairāk nekā 60 gadu. Nav zināma to izcelsmes vieta, bet tas, kurš viņus taisījis ir bijis īsts amata lietpratējs. Vēlāk šie krēsli bija LU īpašuma, kad tie nonāca pie mums. Tad skatāmies kā viņi atgūst otru elpu un cerams, ka vēl ilgi kalpos.
Pirmais darbiņš bija doties atrast kko, ko varētu pārtaisīt. Acīs iekrita viens no 3 krēsliem. Redzama ir trūkstoša redelīte atzveltnē. Tā vietā, meklētu materiālu, no kuru varētu uzstaisīt līdzīgu, nolēmu zinot krēsla vēsturi, atstāt tādu kāds tas.
Nākamais darbiņš bija slīpešana, sākumā var izmantot parasto smilšpapīru, lai dabūtu nost veco laku un krāsu.
Slīpējot nedrīkst pieļaut nekādas vecās krāsas pārpalikums, savādāk tie ''izlekts'', kad tas tiks krāsots.
Nu ko... pirmais posms ir pabeigts.
Nākamais, ko darīju, ņēmu jau speciālu švammīti, kuru ir līdzīga smilšpapīram, bet daudz reizes smalkāka, tagad bija vēlreiz krēsls jānoslīpē pilnībā gludi, pirms varēja ķerties pie nākamā posmiņa.
Tad meklējam rokās krāsu un otiņu. Protams, neaizmirst ir noklāt apakšā avīzes vai manā gadījumā veco lietus mēteli, lai netīšām nenokrāsotu arī māju :D
tas ziiimeejums ir galiigi fail ja nemaaki..,nemaz nesaac un tur truuukst viens miets ja tev ir 14 gadi.,tad ir ok :D piedod par kritiku :D
