Tad nu nedaudz pafilozofējot un pāris foto apskatot iespaidā esmu nolēmis uzrakstīt kā nebūtu vēlams fotografēt un par biežāk pieļautajām kļūdām.
No sākuma man bija doma visus foto sameklēt kā piemērus internetā, bet lai citi neapvainotos ja nu kas, mēģināju izlīdzēties ar telefonu un ātri iekoriģēju.
Selfiji. Viena no manuprāt stulbākajām lietām ir savi pašportreti, kurā vēl piedevām ir redzama tava roka, fonā istabas bardaks, tā pat kā savs spoguļattēls. Es tās dēvēju par PoKeMoN FoToGrāFijĀm. Pārsvarā šāda tipa foto ir no pumpainiem tīņiem vecuma kategorija sākot no 10-16 gadi kur komentāri ir tik pat graujoši - smukiņš, foršā, tev piestāv, labi izskaties utt.
p.s šo foto veicu speciāli šim mērķim
Majdzivnieks. Kad savu pašportretu foto ir pietiekamā daudzumā uz pāris gadiem ko publicēt lielākajos portālos, laiks ķerties pie mājdzīvnieku foto. Pārsvarā tie moment foto kur redzamas visas iespējamās jūsu mājdzīvnieka izdarības. Pārsvarā labi ja no 100 foto viens būtu ciešams, nez vai ir jēga ko tādu fotografēt un vēl likt tīmeklī. Tik pat stulbi ir likt savu bēbju foto vairumā soctīklos. Kam viņi nahren ir vajadzīgi.
Pilošs ūdens krāns. Tad nākamais ir obligāts noteikums nofotografēt pilošu ūdens krānu jeb vienkārši ūdens šļakstu jūsu rīta kafijas krūzē. Tik pat bezcerīgi nevajadzīgi izlietots jūsu laiks, brīvā vieta atmiņas kartē, uz datora cietā diska.
Dabas skati. Nu tad esam apguvuši pamatfunkciju - Zaļo atzīmi - mēģinām caur logu ķert kluso dabu. OK, es neesmu pret dabu, bet vai šos foto kaut ko izsaka, lai skatītājam nebūtu garlaikoti jā-žāvājas uz to lūkojoties. Iespējams ja tur būtu debesīs redzams NLO, tad vēl varētu padomāt, bet... Vēl jo vārāk ja fotografēts braucot caur autobusa logu
putekli uz objektīva jeb kaut kas aizsedz. No istabas četrām sienam esam ārā, ķerot kadrus pēc karas un meklējot kādu modeli jeb tēlu, priekšmetu ko iemūžināt. Tomēr esam tik uztraukti un laika ziņā aizņemti kad pat nepaskatāmies uz objektīvu, tas mēdz noputēt, smērēties un citādi aplipt ar putekļiem.
nogriezta mala par daudz. Tik pat veiksmīgi kā aizklāt sev kadra daļu, mēs varam arī uzņemt foto ar iztrūkstošu daļu, galvenais kad vispār ko var redzēt. Bieži vien par zoom ir jāizmanto arī kājas, kas arī būs viss efektīvākais variants, bet ja nav kur atkāpties ko tad, ex, štrunts, savējie jau sapratīs.
Mēs ar draugu maksķerējām. .Esmu jau sācis mācīties no kļūdām, tagad vairs nekas netrūkst kadrā, pat lieku priekšmetu, konkrēti šajā gadījumā divas cilvēka rokas abās fotogrāfijas pusēs. Nu ne kas, vismaz visi zinās kad bijām tur kopā.
šķībs horizonts. Jāsaka godīgi, visu dienu pavadot ar 2kg kameru sev uz pleciem sāku justies jau kā pro, pamatus esmu apguvis, tik no smakās naskas esmu palicis pavisam līks, tā kad zeme sašķiebās. Parasti viena no lielākajām un biežākajām kļūdām ir šķībs horizonts. Tā pat kā fotografējot kādu augstceltni no apakšas uz augšu tai veidojas kropļojums.
krasa. Parasti foto mainoties gaismai ir jānoregulē baltās krāsas balanss, īpaši tas attiecas fotografējot no dienasgaismas pārejot uz kvēlspuldžu un dabīgu dienas apgaismojumu. Ja uzliek automātisko režīmu, ne vienmēr kamera spēs noteikt precīzākos iestādījumus un uzliekot manuāli vieni iestādījumi nederēs otrā vietā. Viens no variantiem ir atrast tiešam baltu krāsu un to vietu iestādīt kā baltu, efektīvāk jau ir ar speciālu gaismas mērītāju.
kad nepietiek gaismas. Nu tā, iestājās tumsa, bet dārgais gaišais objektīvs palika mājās jeb vēl cerīgi gaida tevi veikala uz plauktiņa. šinī gadījumā standarta varianta iestādījumi kas derēja diena neies cauri, jo pie sliktākas redzamības vajag lielāku ekspozīcijas laiku arī mazāku diafragmas atvērumu, kā arī papildus apgaismojumu. Savādāk veidojas gaismas līnijas.
Beidzot kāda laba pamācība, gaidu arī video pamācību!
Noderēs padomi.