Šajā pavasarī ļoti mainīgi laika apstākļi un salīdzinoši maz saulainu dienu. Es kā katru gadu turos pie principa izaudzēt dēstus lielajam dārzam bez mākslīgās gaismas palīdzības. Rezultāts arī tam atbilstošs. Tomāti šogad diezgan vārgulīgi. Sēklas neuzdīga visas reizē, bet ievilkās dīgšana nedēļas garumā.
Atrādīšu visu bildēs. Fotografēju katru gadu pirmkārt sev, lai varu salīdzināt kā kuro gadu šis minirūpals darbojies. Pagājušā gadā tomati jau bija krietni lielāki un kuplāki.
Vakar biju lielajā dārzā Zvejniekciemā. Bija ļoti jauka diena - pilnīgs bezvējš, temperatūra mājas ziemeļu pusē +15 grādi, bet daba vēl dziļā miegā. Tikai daži ķiploki mazliet pabazuši snīpjus no dobes, lai palūkotos, vai nav jau pienācis pavasaris. Vēl kādu rabarberu varēja ieraudzīt pie dzīvības esam. Pat sniegpulkstenīši un krokusiņi tik vārgi, ka negribēja fotogrāfēties. Svaiga gaisa gan tur pārpārēm un visiem par velti. To arī saelpojāmies.
Mājas mazdārziņa kopskats.
Uzziedējusi pirmā pelargonijā. Uz ziemu paturu tikai no katras šķirnes pa vienam podiņam. Rudenī pēc ziedēšanas vēl apgraizu vecākos zarus un turu vēsā vietā. Februārī sagriezu jaunos dzinumus un turēju ūdenī kamēr apsakņojas. Nu jau sastādītas podiņos vairumā un varēs atkal vasarā izvietot dārzā.
Tomāti - mani šī pavasara vārgulīši, bet nekad nav bijis tā, ka līdz rudenim neizaug un neražo.
Baziliki kā vienmēr normāli. Vienā podā zemi tā izcilājuši dīgstot kā kurmja rakumu.
Tās ir vasaras dālijas. Nezinu nevienu puķi, kas tik ātri uzdīgst. Man vienmēr tās ir dīgušas jau otrā dienā pēc sēšanas. Dēsti nav kaprīzi, uzziedēs ātri un greznos dārzu līdz rudens salnām.
Puravi, kātu selerijas un rukola. Rukolu pagājušā gadā biju iesējusi dārzā dobē maija sākumā. Esmu sajūsmā par šo salātaugu. Tas izauga dobē, uzziedēja bet lapas bija sulīgas līdz vēlam rudenim. Šogad pirmo reizi mēģinu iesēt jau agrāk.
Dīkst arī majorāns, ledus salāti, lauvmutītes un vēl daži sīkumi, bez kā mana dzīve vairs nav iedomājama.
Gan jau tiksimies vēl lielajā dārzā.
