Kādā lietainā dienā sēdēju pie kompja un nevarēju izdomāt, ko lai nobildē. Tad atcerējos, ka kaut kad Akmens laikmetā jeb laikā, kad mācījos kādā 7. vai 8. klasē, mājturības stundās dedzināju kokā visādus ķiņķēzus. Meklējumos izraku pus māju, jau gatavojos sākt rakt bēniņus, kad beidzot atradu šos dēlīšus. Tā kā nebiju paspējis tos nolakot, tad atrašanas brīdī tie izskatījās diezgan katastrofāli (kā jau jābūt apmēram 8 gadus veciem nelakotiem koka priekšmetiem). Bija vairāk, bet cik atceros, dažus piesavināja skolotājs, un droši vien tagad zīmējas ar tiem tagadējiem skolniekiem. :D
atceros kā mēs džeki katrs uz sava dēlīša izdedzinājām vienu vārdu.. plāns bija vienkārš - sadusmot skolotāju. tad nu tā, pienāk atzīmju laiks un skolotājs pēc žurnāla sauc mūs pa vienam. mēs pirmie 4 nostājamies, un rādam savu darbu - Tautu meita kurpi sies. - Skolotājs tā:"Tautu meita kur pisies? NEKAVĒJOTIES PIE DIREKTORA!!!!!" Good old m*ries :D