Gandrīz katrai vecākai saimniecei ir mājās lietas, kas iegādātas ļoti sen, bet joprojām kalpo nevainojami. Spokos kļuvis par modes lietu ielikt rakstu ar lietām no pagātnes, kas lietotas kādreiz, bet nu rada tikai izbrīnu. Es parādīšu tikai dažas, kas pieder man un ko lietoju šodien vēl labprāt.
Gludeklis. Teiksi - gludeklis kā gludeklis. Nav gluži tāds kā mūsu vieglie gludekļi, bet tā svars ir kā vecajiem ogļu gludekļiem ap 3 kg. Padomju laikos viss bija smags, jo metālu nežēloja.
Nofotorafēju no gala, kur redzami galvenie parametri un izgatavotājs. Taisīts pēc 1966.gada GOST-a un es to lietoju apm. 50 gadus. Nekādi bojājumi nav bijuši, ja neskaita barošanas auklas nolietojumu. Termoregulātoram nav pat atzīmes - sintētika . Pēc tā var spriest, ka sintētisko audumu vēl lietošānā nebija. Tas man pēdējos gados ir vasarnīcā, kamēr Rīgā pa to laiku jau vairāki modernie gludekļi izgājuši no ierindas.
Elektriskā cepeškrāsniņa. Kalpo arī apm. 50 gadus bez remonta. Tās galvenais trūkums, ka tai nav termo - regulātora un cepšanas režīms stipri atkarīgs no svārstībām elektriskajā tīklā, kas mums, vasarnīcu rajonā vēl pagaidām ir stipri jūtamas.
Temperatūras izturīga stikla bļoda. To iegādājos arī vēl tālajos padomju laikos. To lietoju gvk. cepšanai jau minētajā elektrocepeškrāsniņā. Tās biezās sienas diezgan labi palīdz uzturēt vienmērīgu temperatūru cepamajā vidē. Gatavoju tur gan gaļas ēdienus, sacepumus, pudiņus.
Vēl tagad bieži baltmaizi cepu mājās no pašas gatavotas mīklas.
Ieziežu bļodu ar sviestu vai eļļu, ielieku rauga mīklas pikuci bļodā, lai vēlreiz uzrūgst, tad lieku cepenē cept.
Nekad uz plātiņas neiznāk tik laba maizīte. Tā kā bļodai ir konusa forma, ārā maizīti no formas nav problēmu izkratīt.
Padzisušu rādu griezumā.
Tik vienāda garoziņa no visām pusēm, bez piedegumiem.
Ielabojot to pašu mīklu ar cukuru un krējumu, to izrullēju plānās kārtiņās un pa starpām lieku nupat lasītās mellenes vienā kārtā ar vārīto krēmu sasaistei un iecukurotās dzērvenes nākošajā, uzbūvēju kārtainu pīrāgu bļodā.
Uzraudzēju.
Man no visa šī vislabāk patika viena "mūžīgā" lieta, kas nebija rakstā pieminēta: "Daiļrades" galdauts, kas redzams fonā. Tāds pats raksts kā manai nozīmīšu sedziņai..
utalā, kas par verķiem! 
man tieši tādai elektriskajai krasnij uzgāzās kkas smags un salocījās augšpuse 
gan jau ka vēl darbojās 
Kārtīga tehnika bija,ar 10kārtīgu rezervi! Vēl tagad metālu apstrādājam ar 60ajos ražotu virpu un frēzi!
Man no '80 gadiem saglabājusies elektriskā šašļiku cepamā krasniņa
(ar 2 sildelementiem, var uzcept 4 iesmus ar gaļu)
- strādā godam, pēdējo reiz sacepu pēc līgo palikušos šasļikus .. krāsniņai gadi 30-35...
Man Singers vēl no pagājušā gadsimta trīdesmitajiem gadiem šuj kā zīdu tā ādu bez problēmām un pletīzeris krievu no sešdesmitajiemarī vēl ierindā. Vēl ir vācu metāla virpa 1937 gada ap 3 tonnu svarā, ja vajag ko lielu un precīzu, tad tik ar to.
Jā, bija laiki, kad taisīja lietas, kuras var nodot lietošanai saviem pēctečiem.
Tagad vairs tā nav! 
man no 80jiem ledusskapis snaige iet kaa jauns... 
