Godīgi atzīstos - pati esmu kritusi kārdināšanā un ļāvusies košo kārbiņu vilinājumam.
Godīgi atzīstos - pati esmu kritusi kārdināšanā un ļāvusies košo kārbiņu vilinājumam.
Atnāk pavasaris, un kopā ar pavasari arī gēnos ierakstīta apjausma, ka latvieši ir zemnieku tauta. Un tad kaut ko iestādīt vēlme rodas pat cilvēkiem, kuri visus dārzeņus pērk lielveikalos. Bet tur ceļā ir tās košās kastītes ar skaistajiem rožu ziediņiem uz iepakojuma. Un vēl ar cenu zem diviem eiro. Rokas pašas stiepjas pēc kārbām. Ja ne sev, tad mammai vai draudzenei uzdāvināt.
Izvēlamies ar sevišķi skaistu bildīti un skatāmies kārbiņā . Ak brīnums! Jau redzamas lapiņas! Viņa ir dzīva! Ņemam!
Un nesam mājās, pat nedomājot, ka atnests tiek potenciāls nelaiķis.
Kur ir knifs? Daži domā, ka roze ir no Holandes, kur ir siltāks kā pie mums un rozes tāpēc slikti iedzīvojas.
Bet vaina ir citur - tas, vai roze iedzīvosies vai ne, ir atkarīgs no potcelma, un lielās rožu audzētavas tos izvēlas salizturīgus.
Un ieaug labs, kvalitatīvs rožu stāds vienmēr- lai no kurienes tas būtu nācis, cita lieta - kā izdzīvos mūsu ziemu mainīgajos laika apstākļos, kad plusi var virenā naktī nomainīties uz padsmit mīnusiem.
Mēģināsim saprast, kur ir vaina, un kāpēc lielveikalu stādi iet bojā. Pats galvenais augiem - lai saknes atbilstu auga virszemes daļai. Šīs auga daļas ir cieši saistītas un viena bez otras nevar iztikt.
Iebakstot zemē spraudenīti, virszemes daļa neaugs, kamēr nebūs izveidojušās saknītes. Stādot rozi būtu labi redzēt, kādas ir saknes. Diemžēl iepakojums ir tāds, ka saknes redzēt nav iespējams. Tikai pārbraucot mājās un attinot rozīti, redzam, ka mazo balto saknīšu, kas raksturo labu rozes sakņu sistēmu lielveikala rozītei nav.
Bet būtu veselīgi zināt, ka nabaga lielveikalu rozes ir izraktas vēl rudenī. Protams, glabātas speciālās aukstās noliktavās. Pie noteiktas temperatūras un mitruma. Tad pienāk pārdošanas laiks, rozītes iepako košās kastītēs un vairumtirgotāji tās kaudzēm ved uz veikaliem.
Pat pieļaujot, ka rozītes tiek vestas īpašās mašīnās, nodrošinot vēsumu, veikalos neviens par to saknēm vairs īpaši nepiedomā. Bet rozīšu saknes iet bojā pirmās. Lielveikala telpās ir silts . Rozītes pamožas un, izlietojot pēdējos ūdens un barības vielu krājumus izdzen lapiņas un sāk augt.
Rozītes tiek pārnestas majās tad, kad reizēm laukā vēl ir sniegs. Un, pat, ja tas ir nokusis, stādīt vēl ir par agru - vislabākais stādāmais laiks ir tad, kad bērzu lapiņas ir kā peļu austiņas. Ja nesākam strauji atdzīvināt saknītes, tad jaunie dzinumi, apēdot pēdejās rezerves, aizies bojā. Lai tās atdzīvinātu, nopērkam Bioefekta Vitmīnu vai humusa ekstraktu un mērcē saknītes apmēram 12 stundas. Pēc tam iestāda vai nu zemē vai podā. Un tad iestājas otrs kritiskais brīdis, noliekot augu silta telpā. Temperatūra var būt plusos, bet tai nevajadzētu būt augstākai par +5 - +8 grādiem< bet arī ne mīnusos. Gaismā un siltumā lapiņas turpinās augt, bet saknītes nespēj tā uzreiz atdzīvoties. Pērkot rozes ļoti agri - februārī, martā ir vērts padomāt, vai ir iespēja viņām nodrošināt piemērotus apstākļus.
Ja nevar noturēties un gribas pirkt rožu stādus pārāk agri, labāk pirkt tādus stādus, kuriem pumpuriņi vēl nav pamodušies. Tādus stādus ziemā izsūta arī lielās rožu audzētavas caur saviem internetveikaliem, un tās var pirkt droši - protams, atbilstoši glabājot aukstā, patumšā telpā, temperatūrā, kas nav zemāka par -5 grādiem. Kailsakņu stādu sūtīšana ir lētāka nekā podos un daudzi kolekcionāri to izmanto, lai iegādātos jaunākās rožu šķirnes. Stādiņu saknes šādā gadījumā var pat ietīt mitrās sūnās, pa virsu pārtikas plēvi un turēt ledusskapja plauktā. .
Tas, par ko būtu vērts padomāt, pērkot rozes - lielveikalos pērkamajām nekad nevar būt drošs par šķirni - bieži vien tā neatbilst gaidītajam, un gadās, ka augumā nelielas floribundrozes vietā sak augt apjomīga krūmroze. Visbiežāk gan veikalos var nopirkt tējhibrīdus - rozītes, kuru kopšana ir sarežģītāka, ziedēšana ne tik apjomīga ka floribundrozēm vai krūmrozēm. Bet tirgotāji viņas labprāt pārdod, jo viņiem nav izdevīgi, ka rozītes dzīvo ilgi - labāk lai drīz vien pircēji nāk pēc citām. Vēl mēdz būt tā, ka tiek pārdotas noražojušas siltumnīcu rozes - tās pieradināt pie dzīves savā dārzā ir vēl grūtāk.
Skatoties uz stāda cenu lielveikalā zem diviem eiro ir vērts atcerēties, ka var jau ieekonomēt, pērkot stādus divas- trīs reizes lētāk, nekā no vietējiem audzētājiem, bet ietaupīto naksies atpelnīt ar savām rociņām, jo savs darbs arī ir kaut ko vērts.
Interesanti! Pats gribēju audzēt rozes u.c. , bet saprotu, ka esmu par stulbu!
Kaut kad sen nopirkām un laukos iestādījām rožu stādus (ne lielveikala gan). Uzpotētā šķirnes roze (zars) nonīka, potcelms ieauga Rezultātā mums joprojām ir palicis skaists mežrozīšu puduris
Nop, rožaudzētāji no mums nesanāca Tad jau labāk audzēt peonijas - mazāks čakars bet zied un smaržo tikpat smuki
Neiebilstu par Taviem prātojumiem, katrs mārketinga speciālists pierunās tā, ka visam noticēsi. Pirms desmit gadiem es profisionāli nodarbojos ar daiļdārzniecību. No savas pieredzes (runa ir par jebkura vaida stādiem un sēklām). Izejmaterīālu (mārketinga speciālisti) piedāvāja no Nīdetrlandes, Polijas, Lietuvas u.t.t. teica , ka ideāli ieaugs, bet nekā, bija ļoti lielas problēmas. Desmit gadu aatpakaļ ņēmu stādus no Lagtvijas kokaudzētavām (stādu) piegādātājiem, nebija nekādu problēmu, augi bija adaptēti mūsu klimatam, vis O.K.
Šogad man personīgi bija nepeieciešami stādi, braucu uz pārbaudītām audzētavām, bet biju ļoti vīlies, Latvijā audzētu stādu nav, piedāvā Polijas un Lietuvas, neriskēju tos pirkt, pārāk liela profesionālā pieredze. Krieviem labs teiciens " duret brata naševo" (muļķo mūsu bāleliņu)
Nav tik traki. Pagājušajā pavasarī sapirkos 7 rozes no Maximas plašā klāsta, 5 no tām ieaugās un krāšņi ziedēja. Ja godīgi, tad ziedi bija pat skaistāki nekā norādīts iepakojuma attēlā. Nenoturējos un nopirku arī 10 krūmmelleņu stādiņus, ieaugās pilnīgi visi, 3 stādiņi pat sāka ražot, lai gan tam tā kā par agru. Krūmi ir izcili dekoratīvi, pateicoties koši sarkanajām lapām rudenī.