Baisi asie samuraju un janičāru zobeni, uz kuriem uzmasts viegla auduma gabals pats pārgriezās uz pusēm, un ar kuriem ienaidnieku varēja pārcirst gareniski- tas ir bulats...Senās metalurģijas receptes, pēc kurām izgatavoja bulata tēraudu viduslaikos Indijā un Tuvajos Austrumos ir nozaudētas, jo tās meistari turēja slepenībā. Tajos laikos labs meistars nevienu savā "virtuvē" nelaida, kā nekā ģimenes business. Bet!- kopš tumšajiem viduslaikiem metalurģija ir krietni progresējusi. Bulata tērauda vārīšanas receptes un principi sen jau ir atklāti un dažādus bulatus vāra Krievijā, Somijā, Amerikā, Vācijā un gan jau vēl citur. Ja Damaskas tēraudu iegūst, sakaļot kopā dažādas cietības metāla plāksnītes, tad bulata tēraudu kausē tīģelī.
Leģendārais bulats54
Sakausējuma sastāvs un proporcijas ir tikai viens no šī metāla noslēpumiem...Fotoattēlā var redzēt svaigus bulata lējumus, tikko kā no tīģeļa...
Vārīšanas laikā ir svarīgs katrs sīkums, sakausējumam ir jāsavārās, bet!- to nedrīkst pārturēt uz uguns, viss pēc izjūtas... Pēc tam var rīkoties dažādi- kalt visu lietni, griezt tā vai šitā, šajā gadījumā tas tiek sadalīts četrās daivās kā apelsīns..
Izlietā matāla bumbuļa zīmējums atgādina koka stumbra šķērsgriezumu, un tāds zīmējums nav sevišķi interesants....
Tiek piekausēts stientis, vnk lai būtu ērtāk strādāt...
Austrumos, kur ir bulata tērauda dzimtene, tauta ir spējīga desmit gadu ilgi meditēt un tikpat ilgi kalt vienu zobenu. Seno indiešu kalēju āmuri bija vairāk tādi āmurīši un laika bija vairāk....
Muspusē kalējiem bija zeļļi- kalējs zināja, kur sist, zellis prata turēt āmuru...Tāds darbu sadalījums paātrināja procesu...
Vairākas reizes pakarsējot un kaļot, apelsīna daiviņa pārvēršas par plāksnīt- sagatavi...Ar rokām tas prasa pusi dienas, mehanizētā variantā- desmit- piecpadsmit minūtes...Senajiem indiešiem tas bija ilgāks process.
Viss notiek smuki un akurāti- sliktākajā variantā rokturī mēdz būt kaut kāds draņķis, jo to tāpat neredz...
Arī šajā jomā ir šādi tādi tehnoloģiju brīnumi- smēdē kaltā damaska rūsē, jo tehnoloģiski nav iespējams sakalt tēraudus, kuri satur hromu vairak par 12%, bet inertā gāzē un izmantojot ļoti augstu spiedienu var iegūt nerūsējošu damaskas tēraudu..