Kad atslēga ir izveidota, visu lauvu apsmerējam ar ļoti šķidru ģipsi, lai gala rezultātā nemainītos forma un tā būtu izcila. Sagaidot kad viņa sakalst, "metam" ģipsi ar "švunku", tā rezultātā mes iegūstam viendabīgu masu bez burbuļiem, jo ja tie būtu tad ģipsis var zaudēt savu izturību un salūzt.
Šeit mums palīdz metāla kursa audzēkņi ar armatūru. Tās metināšanu un fleksēšanu atstājam viņu rokās. Viņi izveidoja ļoti kvalitatīvus veidošanas stekus .
Dēļ laikapstākļiem visu nācās darīt iekštelpās, pat metināt un fleksēt.
Ģipša kārta ir jābūt ~6cm. Lauvas smagums ir aptuveni 200kg.
Atdalīt formas var vienīgi ar koka ķīļiem. Tas notiek ļoti lēni un prātīgi, jo ir jāsaglabā forma pēc iespējas labāk.
Prātīgi jānoņem ģipša forma, par mālu neuztraukties ja tas tiek iznīcināts. Tas tiks atdots otreizējai pārstrādei citiem kursiem.
Kasam visu laukā kā arhiologi, prātīgi, lai nesabojātu ģipša formu.
Noliekam formas malā un ķeramies pie nākamās lauvas atdalīšanas.
Tagad jau varam ķerties pie āra darbiem. (Cementa rulli jau darbnīcā nenesīsim). Ieziežam lauvu ar speciālu ziedi, lai cements , attiecībā ar smiltīm ir 1:3 (1 cementa spainis pret 3 spaiņiem smilts) turētos stingrāk. Ūdens tiek pievienots ļoti minimāli.
vispār jau droši var liet betonu un iztikt bez tavas "stampāšanas".
Cementa masas vannas šadi taisa un tur izturībai jābūt vēl lielākai un tur neviens ar tādu stampašanu neņemas. ielej formā un miers. lai neveidotos burbuļi var pielietot tehniskos vibratorus vai vnk ar koka āmurīti padauzīt pa formu. ja arī kāds burbulis paliek, pēc formas noņemšanas ārpusi nosmērē ar šķidru cementu un pieslīpē ar smilšpapīru.
kadeel formu netaisija no stiklashkiedras??// nebuutu formas 100iem kilo smagas un arii buutu izsturiigaak!
Nu tiešām skaisti, īsts roku darbs! Tā turēt, vienmēr ir patikuši tavi orģinālie un super-orģinālie raksti saistībā ar šādām lietām, plusiņš un medaļa no manis. Malacis! 
