Nogreižam gabalus gredzeniem.
Lokam un tad lodējam.
Nogreižam gabalus gredzeniem.
Lokam un tad lodējam.
Veidojam gredzena formu.
Viens - pēc atlaidināšanas (ligatūrā esošais varš ir nooksidējies), otrs - pēc skābes (ligatūras virspusē ir palicis tīrs materiāls, galvenokārt zelts un sudrabs, kas veido visskaistākās krāsas materiālu - baltu ar viegli iedzeltenu nokrāsu).
Un te, laiks "odziņai". Mazmazītiņas sirsiniņas, kuras valkātājam atstās vieglu nospiedumu ādā.
Rūpīgi uzpucējam gredzena iekšpusi, jo pēc sirsniņas ielodēšanas jelkāda apstrāde būtu apgrūtinoša.
Gatavs! Viss ielodēts, nopulēts līdz ņirbošām acīm, ārpuse atstāta raupji slīpēta. Laiks doties tālāk - pie graviera un uz proves valdi.
Pēc gredzenu atgriešanās no graviera un proves valdes, uzpulējam un uzsmukinam vēlreiz, rūpīgi nomazgājam, un laižam mazuļus jaunajā dzīvē. Priekā!
Izzinoši. Es biju domājis, ka šamējos uzreiz lej apaļus. Pēc tās liešanas gan nemaz pēc zelta neizsktījās.
Ar gravējumiem un proves zīmogu gredzeni var būt gatavi 2-3 nedēļu laikā. Uzraksti ziņu uz distelesrotas@gmail.com
Man uz kāzām bija sudraba gredzeni. Ar sievu tā nolēmām. Nejau tapēc kad zelts dargāks, bet tapēc kad vienkārši patik sudrabs