Ui, kā negribērjās vairs taisīt nekādus rakstus ! 
Iepriekšējā rakstā neticīgie mani vienkārši apdirsa, tā noklucēja, ka pazuda apetīte vēl dalīties ar savu pieredzi un man pieejamo informāciju. Labi, ka ne visi ir kā lopi, paldies dievam, ka lielākā daļa tomēr ir mīļi, jauki un reāli domājoši cilvēki, priekš viņiem tad arī pacentīšos šo rakstu uzcept.
Gribēju uztaisīt video kurā cilvēks pats pastāstītu kā nonāca līdz tādai dzīvei, kā saka, lai jaunieši mācās no citu kļūdām un pieredzes, bet cilvēks, ticis uz pekām, jau padevās ar savu jahtu tālēs zilajās.... Neko darīt, lai jūs saprastu " slimības vēsturi ", nāksies visu penteri rakstīt pašam raksta formātā. Tātad, nelaimes putns ir mans jaunākais brālis. Vēl skarbajos deviņdesmitajos gados viņam teicu, ka tāds dzīves stils ne pie kā laba nenovedīs, bet katrs uzskata, ka pats rīkojas konkrēti un vienīgi pareizi.
Vēl astoņdesmitajos, "ceļot sociālismu", bračka plosījās, iekačāja savā stilā un baudīja visu ko dzīve var dot. Tuses, ļembasti, palīdzēja man pa vakariem krogā DJ pienākumus pildīt un pa dāžādām skolām diskotēkas vadīt. Tad nāca Perestroikas laiks, bračka nodibināja firmu, palaida ražošanu... Lai kaut ko izbīdītu cauri, visiem bija "jāiesmērē" , par papīru bīdīšanu birokrātiem, par "zaļo gaismu" muitniekiem "štučku na pivo", par "jumta pakalpojumiem" atmorozkiem Adidas treniņbiksēs... Stress bija jānoņem, naktsdzīve pa Rīgas krogiem, kazino un citām izklaidēm, slēpošana un snovošana Alpos, daivings un sērfošana vidusjūrā, kamieļu trenkāšana Ēģiptē, Itālija... , lepni autiņi, sievietes un alko. Neskatoties uz to, ka tika piekopts aktīvs, sportisks, es pat teiktu, ka ekstreems dzīvesveids un pat tagad tiek izmantots abonements trenažieru zālē, pirms vairākiem gadiem viņam sākās problēmas ar locītavām. Tagad caurmērā reizi gadā nākas griezties pie dakteriem un uz vairākām nedēļām tiek izsists no ierindas, bet kaite tāpat nepamet, periodiski atkārtojas. Izskatās, ka bračka savu normu sieviešu jau ir izmīlējis un savu alkohola mūža normu izdzēris, ko ar to gribu teikt, visu dzīvē vajag tikai ar mēru 
Tā nu kādu dienu pēc Jāņu svinēšanas bračka uz vienas kājas ieklunkurē manā sētā, otru kāju pat nevar pie zemes likt, jo ir ellīgas sāpes un normāls sapampums. Brālim ticība ārstiem ir zudusi un palikusi cerība uz dziednieciskajām spolēm. Kā lai brālim neizlīdz. daru ko varu, uztaisu turpat darbnīcās viņam vienu dzierdniecisko seansu un nolasu morāli par sieviešu un alkohola kaitīgumu organismā. Par pašu procesu sīkāk pie bildēm pastāstīšu, bet tagad brāļa mesedžis ko no viņa vakar saņēmu :
" Sveiks, Bračka!
Skaties pielikumus, dažas bildes bez īpašiem uzlabojumiem. galvenais ka sāpe pāriet un ceru ka rīt staigāšu!
Podagras paveida ārstēšanas process :
Pirmās Dienas rītā parādās stīvums ceļgalos. Profilakses pēc tiek padarbināts tors uz katru ceļgalu pa 30-40 minūtēm. Pa dienu ceļgali „iestaigājas” un labajā stīvums pazūd, kreisais stīvs.
Otrās Dienas rīts nes nepatīkamas sajūtas un kļūst skaidrs, ka tas, kas pirms gada mocīja ik pa 4-5 mēnešiem, pēdējos septiņus gadus, nu ir atgriezies. Tāpēc tors un lakotā tiek lietota jau pa stundai katrs. Diemžēl, tas notiek tikai vakarā, kad darbus darot ir nostaigāti vairāki km, stāvi un tūkstošreiz spaidīts sajūgs.
Trešās Dienas rīts rāda, ka kustēt varēs un radinieces izlaidumu nedrīkst „piesmiet” ne pagodinot ar savu klātbūtni, ne „garā galda” uzklāšanu. Visa diena uz kājām un vakarā pie svētku galda grami 250-300 stiprā dzira tika ieņemta, jo sāpes jau lika sevi manīt nepajokam un kādas tur spoles tusiņā?! Tāpēc:
Ceturtā Diena sākas ar toru uz stundu, kas rīta sāpes noņem. Kļūda bija dzert pat tīru mantu, jo nieres nefiltrē neko. Sākās arī viss no tā, ka Jāņos tika izdzerts divu gadu devas alus divās dienās. Izklibojot dažus veikalus ar mokām, nežēlīgu uzpampumu un neciešamām sāpēm nokļuvu līdz „garāžai”, kur tika „piedarbināta” vienvada lakotā. Notika brīnums! Jau pirmajās piecās minūtēs sāpes atlaida un pēc stundas jau varēja mani vest mājās. Kā vēlākais parādīja, tādās reizēs tomēr nepieciešams vismaz divu dienu gultas režīms.
Piektās Dienas rītā sāp bet ciešami. Staigāt var un tā ir zīme, ka uz atbildīgu bēru pasākumu varēs doties. Diemžēl izvēlīgs klients mani nodzenāja pa stāviem, laukiem un smagumus staipot. Pirms bērēm nepaspēju uzlikt spoli. Labi ka stundu naktī paturēju. Tikai sešos tiku pie lakotās spoles uzlikšanas, kam pretī toru ar noslēgtu „galu”.
Sestās Dienas rīts. Sāpju guļot nav. Ejot pat lõti ciešamas, drīzāk stīvums lielāks un pampums lielāks. Kustos maksimāli maz, no rīta uz stundu lakotā ar toru pretī, pusdienlaikā stundu lielā uz muguras. Arī iepriekš Lielā tika uz stundu lietota, lai nieres iedarbinās. Vakarā sāpes rimušās, bet ceļgals karsts un sapampis. Bildē varbūt neredz.
Turpinājums sekos un kā rādās ne ilgāks kā divu dienu laikā tiks pieveikts kaitēklis nelietojot zāles, pretsāpju tabletes vai dakterus. Iepriekš šādām kaitēm apskrējās 50-70 eiro uz vismaz 15 dienām.
Protams, var piekopt daudz veselīgāku dzīvesveidu mazākā slodzē sportojot, nelietojot alkoholu, mazsālītus gurķīšus, kūpinātas zivis u.c. delikateses, bet tad varam kļūt arī par muzeja eksponātiem: Homo Sapiens! "
tors galvassāpes noņēma samērā ātri, bet labāks variants laikam bija dzert ar mēru.... 
yay!
