Sveiki, sveiki, sveikiņi!
Laiks ārā ir karsts (kā jau vasarā pienākas) un ir vēlēšanās pacienāt sevi ar ko vēsu, atspirdzinošu un ,kāpēc lai tas nebūtu arbūzs.
Vienmēr cilvēki ,pērkot arbūzu, to dauza un domā vēl kādas gatavības pazīmes,
tādēļ nolēmu palīdzēt un izveidoju rakstu par to kā atrast pašu labāko augli jeb ogu( kā to sauc biologi 
).
Pirmkārt, arbūzi dabīgi nogatavojas vasaras beigās ( augustā), tātad tieši tad tie ir visdabiskākie, tātad dzīvībai nekaitīgākie, jo nav tik ļoti piesūcināti ar ķimikālijām un visādiem draņķiem, kas ir tik kaitīgi veselībai, taču tie, protams, atrodas gandrīz visā, ko ēdam.
Dažas šķirnes nogatavojas jūlija beigās, tātad tagad.
Neizvēlieties pārāk lielus un pārāk mazus arbūzus. Mazie ir nīkuļi, lielie pārkačāti ar nitrātiem, jo ļoti lieli arbūzi parasti nav dabīgi auguši.
Jo arbūzs ir lielāks, taču tajā pašā laikā vieglāks, jo tas ir gatavāks.
Pazīme, kura ir kļūdīga arbūza iegādē, jo nav izskaidrojama kā gatavības pazīme - Bieži arbūzs ir gatavs, ja tam ir sakaltusi astīte. Jā, tas liecina to, ka tā arbūzam vairs nav vajadzīga barības vielu uzņemšana, tādēļ tā novīst. Taču uz to nevar paļauties, jo astīte var būt nokaltusi pārvešanas laikā.
Gaišajam plankumam, kas veidojas vietā ,uz kuras guļ arbūzs, ir jābūt dzeltenam, pat oranžīgam. Šo man pateica mana tante!
Mizai ir jābūt pēc iespējas kontrastainākai. Kādēļ? To diemžēl Jums nepateikšu.
Lūk arī par slaveno arbūzu klapēšanu. Skaņai, kad sit pa arbūzu, ir jābūt skaidrai un skaļai , nevis klusai.
Vēl arbūzu var pielikt pie auss un to saspiest. Ja ir dzirdams brikšķis, tad arbūzs ir gatavs. Tikai nepārcentieties, lai nepašķīst uz visām pusēm.
Vēl arbūzus var iedalīt arbūzu ''puisīšos'' un ''meitenītēs''. Puisīšiem plankums pie astītes ir mazāks nekā meitenītēm. Ņemiet meitenītes, tās ir saldākas!
Kurš teica,ka spokos vairs nav noderīgu rakstu ?! Nekad mūžā nebiju mācējusi izvēlēties pareizu arbūzu
