Sākās brīvlaiks. Kā jau normāls, cik nu normāls, mana vecuma indivīds sēžu pie datora, sēžu, sēžu. Bams. Izdomāju, ka pietiek slīpēt nereģistrēto raķeti un jāizdara kaut kas lietderīgs. Tā nu es izdomāju, ka nedaudz jāatsvaidzina istabas durvis. Tās jau vecākas par 50 gadiem un krāsotas neskatiāmas reizes.
Jaunās vecās durvis5
74
0
Durvis sākumā. Agrāk durvis bija kā durvis. Bet tad, lai ietaupītu vietu mājā, tēvs pārtaisīja par bīdāmajām durvīm. Uz skaistiem motocikla gultņiem. Toreiz jau nebija visādu Depo un citu foršu veikalu kuros nopirkt visu un vairāk kā vari iedomāties. Bija tikai kaimiņš vai kas cits, kas par aliņu atdod vecos gultņus. Nu tās ripo uz priekšu un atpakaļ. Uz sāniem ne. Tā tam laikam arī būtu jābūt.
Viss sākas ar krāsas kārtas noņemšanu. Izmantoju tehnisko/celtniecības fēnu un špakteļlāpstu. Slīpēt visu šito nost būtu nežēlība pret slīpmašīnu un ļoti ilgi. Krāsas kārtu tur... gandrīz tik pat cik špalu Daugavpils - Rīga dzelzceļam.
Reklāma
Te nu jau process pavirzījies uz priekšu. Patīkami, ja var redzēt, ka tomēr uz priekšu darbs iet.
Krāsa abās pusēs nokasīta. Izskatās diezgan interesanti, bet te apstāties nevar.
Te nu ir tas, kas nonāca nost no durvīm. Diezgan daudz.
Reklāma
To, kas vēl palicis uz durvīm slīpēju nost ar 40. smilšpapīru. Apakšā vēl kaut kāda laka labi sasūkusies kokā. Nav patīkami slīpēt.
Malas noslīpētas. Beidzot. Mugura sāp pēc šitāda darba. Laikam augstākus beņķus vajag.
Jāsāk ņēmt ārā vidus gabali. Tā kā tie tur iekšā turās ne ar latiņām, bet ir ielikti izfrēzētā rievā, maliņa nost jākasa. Izdomāju, ka būs labi ar taisno frēzīti. Attālumu ierobežoju ar labāko instrumentu, kāds ir jebkuram vecim šķūnī - taisnu dēli.
Reklāma
Tā izskatās frēzēšana procesā. Apaļos stūrus vēlāk izkasīšu ar kaltu.
To gandrīz milimetru, kas palicis pēc frēzes (lai nesanāk ar frēzi taisīt robus vidējos dēļos) nogriezu nost ar "gandrīz" kaltu, ko man labais kaimiņu onkulis uztaisīja pasen. Kas to būtu domājis, ka metāla gabals ar asu malu tā var noderēt? :D
Tev patiks šie raksti
