dabā ir enerģijas nezūdamības likums, tādejādi ir jāievēro vairākas elementāras lietas:
1. ir jābūt pēc iespējas mazākiem siltuma zudumiem.
2. ja pa daudz visu nopakosi, bus mitrums un izdegs skābeklis, pašam nebūs ko elpot.
3. termodinamikas likums nosaka, ka lai paceltu vielas (šajā gadījumā - gaisa) temperatūru par vienu grādu, ir jāpieliek noteikts daudzums enerģijas, ko parasti mēra vai nu watos, vai nu kalorijās.
4. cilvēks pats elements, kurš izstaro apmēram 37 grādu siltumu (termokamerās ļoti labi var redzēt).
ņemot vērā visu iepriekš norādīto, ar 4 ploškām, kas deg 4 stundas, nevar piesildīt telpu, jo starojuma jauda ir nepietiekama, la ivispār sasildītu noteiktu tilpumu gaisu. Māla podi ir tikai akumulatori, kuri uzsilst pēc kārtas - no sākuma iekšā mazais, pēc tam noteikt starojuma pārnese uz nākošo, un tad uz pēdējo podu, kurš visu saņemto siltumu izstaro apkārtējā telpā. Bet tā kā šāds starojums ir vājš, tad notiek gaisa sildīšana tikai poda apkārtnē. Piekrītu, ka uz poda varētu paturēt zupas katlu vai čaiņiku, tādā veidā ilgāk varētu saglabāt siltu šķidrumu, bet ne kam vairāk. Pie tam,ja grib sildīt lielākus tilpumus, ir jāņem vērā siltumneses elementa siltumatdevi, kas metālam ir labāka, savukārt māla podam sliktāka, tāpēc visi radiatori ir no metāla, jo izvieto vietās, kur caur radiatoriem plūst siltumneses elements, savukārt podiņu krāsnis vai kamīni akumulē siltumu kā akmeņi, un pēc tam lēnām atdod, un tiem nav siltumneses elements, jo parasti ir tiešā kontaktā ar infrasarkanā starojuma avotu, kas 99,99% ir atklāta uguns.