Tas tiem kam sie svetki nenak pie sirds.
Uzrakstisu no savas sodiendienas pieredzes ka pa heloviniem iet, jau kadu laiku dzivoju pa UK, nesaprotu es daudzus vinu svinamos svetkus utt taja starpa helovini ar liekas kartejais tizlums. sodien tatad helovini, es ka jau pieradis diedelniekiem neveru vala durvis un tada gara, nav ko man viniem dot un velesanas ar nav. Sanaca man atvert vienreiz durvis jo samejieodi tad nu sataisijos u dikti uzstajigi klauveja, atsuvu vinus diezgan atri uz teicienu saldumus vai izjokosim es ar nopietnu giimi atbildeju davai izjokojiet, siem mutes ciet smiekli pazud , nezinaja ko lai dara un aizgaja pie kaiminiem. Tad nu vakara man beidzas tabaka un tapat vajadzeja iet uz bodi, tad nu sataisijos un gatavojos iet. Tikko es izgaju pa durvim man prieksa bija divi berneli. vini ka jau ierasts teica parastos "saldumus vai izjokosim" bet soreiz tas bija daudz savadak apmeram 6 gadus vecs zeens ar savu gados jaunako masinu pie rokas tik miiliigaa Balsii, un tie acu skatieni, nemelojot teiksu ka multfilmas "Sreks" runcis zabakos pat taa nevaretu. Arprats tas atkauseja nezinu manu sirdi pret siem svetiem vai ari kada cita veida. Es iegaju apgriezu visu maju gaisaa lai siem miligajiem berniem iedotu naskus. Atpakalcela no veikalanakdams satiku atkal sos bernus ar vinu vecakiem, berneli garam ejot nosauca mani par labo onkuli, laikam dabuja no manis visvairak karumu. Luk mans brinumainas Heloviinu stasts
+
