Man ir ļoti vecas, bet kolosālas formītes groziņu cepšanai. Nevienā veikalā neesmu tik labas sastapusi. Padomju laikos vienmēr izdomājām ko oriģinālu pagatavot no pavisam neciliem materiāliem.
Cepu jau toreiz šo un to, bet groziņus nevarēju izcept, jo groziņu formīšu nebija. Kādā dienā man radās ideja, ka nebūtu tik sarežģīti izgatavot pašu spēkiem. Toreiz jau paradījās pārdošanā dažādi ārzemju konsevi lielās skārdenēs, arī kafija pa retam. Kāpēc neizmantot skārda bundžas? Toreiz strādāju Telekomā un mums bija arī neliela mehāniskā darbnīca, jo strādāšana bija arī ar dzelžiem. Darbnīcā bija savi zēni ar zelta rokām. Šo ideju pametu viņiem. Savācām skārdenes kur vien varējām, radās pirmie mēģinājumi un izrādījās ļoti sekmīgi.
Vēlamos izmērus iedevu es, tad kopīgiem spēkiem sākām mēģināt locīšanas tehnoloģiju un izradījās, ka bija toreiz tādas flaķenes ar smailu un groziņa dziļumam atbilstošu galu.
Pirmos groziņus gatavoja, uzīmējot precīzi locījumu vietas. Locīja ar minētajām flaķenēm. Jau pēc pirmajiem paraugiem , zēni izgrieza tikai vajadzīgā izmēra skārda apli un jau locīja uz acumēra, bet tik precīzi, ka pat atšķirt nevarēja no pirmajiem paraugiem.Toreiz vēl izdomājām dažādus uzgaļus konditorejas maisiņiem. Vēl šodien ar dažiem strādāju.
Šodien, kad skārdenes mētājas vietā un nevietā. Kāpēc tās nelikt lietā. Tūdaļ ienāca prātā mūsu zelta rokas Sasha Aleksandrs - viņš gan to spētu bez problēmām.
Varbūt, ka tas kādam noder kā mazā biznesa ideja. Pievienoju savu groziņu skices ar savu formīšu izmēriem. Varianti varbūt radīsies vēl citi. Pārdošanā esošās formītes man šķiet pārāk seklas un lielas. Tā vien liekas, ka to autors neko pats nav cepis.
Gan jau mums ir daudz spociņu, kam rokas pareizā vietā izaudušas. Tiem šī ideja var noderēt, lai iepriecinātu savas māmiņas, omītes vai meitenes ar praktisku dāvaniņu svētkos. Lai veicas!
)
