Pienāk dzīvē tādi brīži, kad iedvesma rodas pati no sevis. Nu labi - ne jau gluži pati no sevis. Gribējās uztaisīt foršu apsveikumu dzimšanas dienā kādam īpašam cilvēkam. Kaut ko orģinālu, neredzētu. Apsveikums Draugiem.lv vai Facebook ir bezpersonisks. Jāatgriežas pagātnē. Jā. Apsveikuma kartiņa. Gana oriģināli, bet ko gan rakstīt pašā apsveikumā. Mazliet padomāju, un re - iedeja rokā. Apsveikums ir nevis jāraksta, bet jāizgriež. Nākamajā momentā jau sekoja teksta meklējumi. Atmiņā atausa viens Sent Ekziperī citāts no "Mazā Prinča"
“Lūk, mans noslēpums”, sacīja lapsa,
“Tas ir ļoti vienkāršs -
īsti mēs redzam tikai ar sirdi.
Būtiskais nav acīmredzams.”
Vārdi bija kā radīti attiecīgajai situācija. Bet ko tālāk? gribējās skaisti to visu uzrakstīt, bet ja rakstīšana nav stiprā puse. Nu neko - griezos pie kolēģes darbā. Par šokolēdes tāfelīti viņa uzrakstīja tekstu kaligrāfiskajā rakstā. Nu tagad bija atlicis tikai tāds mazs sīkumiņš - to visu izgriezt......
