Izvērtējot tautas kalpu darbu un attieksmi pret sev uzticētajiem uzdevumiem, izpildīju savu pilsoņa pienākumu un nobalsoju PAR saeimas atlaišanu. To prasīja mana sirdsapziņa un pilsoniskā atbildība, redzot, ka valdošā elite atklāti melo un uzvedas drīzāk kā okupācijas vara nevis tautas ievēlēti pārstāvji. Es no sirds priecājos, ka mediķi iet ielās pieprasīt taisnību un sāku jau jūsmot, ka tauta sāk celties kājās un pieprasa Vienu taisnību visiem, tomēr, pēdējās dienās ar vien vairāk izskan nosodījums un pat augstprātīga aktīvās pilsoniskās sabiedrības, kura ir par Saeimas atlaišanu, nonicināšana.
Iesākumā apskatīsim argumentus ar kuriem tiek argumentēts pret saeimas atlaišanu. "Re:Baltica" žurnāliste Inga Sprinģe vērš lasītāju uzmanību uz, viņas prāt, divām problēmām – Saeimas atlaišanai ir pieslējusies opozīcija, “kas ar skaļu blīkšķi izgāzās iepriekšējās vēlēšanās (vai arī pēc ievēlēšanas)” un “Ja atlaiž šo Saeimu, kas nāks vietā? … Vai konstruktīvāk nebūtu turpināt protestēt un pieprasīt, lai jau ievēlētie politiķi strādā labāk?” Diemžēl, cienījamā žurnāliste, uz saviem retoriskajiem jautājumiem, raksta turpinājumā pat nemēģina atbildēt, vien piebilstot, ka “Solidarizēšos ar viņiem, bet - ar mediķiem, nevis kārtējiem caurkritušiem politiķiem vai ezotēriķiem” Vai tikai man liekas, vai arī šis viedoklis ļoti atgādina lielā kaimiņa propagandas paņēmienus, kad tiek paņemts kāds fakts un sagrozīts sev vēlamajā virzienā? Kad cilvēku domāšana ir ietekmēta, tad tiek uzdoti retoriski jautājumi uz kuriem apstrādātajam indivīdam ir pašam jārod atbildes, cerot, ka iespaidojamāks cilvēks ar inerci turpinās domu gājienu ievirzītajā virzienā un izdarīt manipulētājam vēlamus secinājumus, pietam, svēti ticot, ka to visu ir sapratis pats. Jā, opozīcija izmanto izdevību un cenšas “spodrināt savas spalvas” šajā situācijā, bet tas arī ir opozīcijas darbs. Dīvaināk būtu, ja viņi to nedarītu! Demokrātiskā sabiedrībā opozīcijas galvenais uzdevums ir pozīcijas darba uzraudzība, kritizēšana un trauksmes celšana, kad tiek darīts kaut kas nepareizs. Dīvains ir arī otrs arguments, ka pilsoniskās tiesības izmanto nepareizie cilvēki, tāpēc nav atbalstāms. Viens likums un taisnība mums visiem, arī tiem, kuri mums nepatīk vai no kuriem mums atšķiras viedoklis! Man vienalga, ka kāds vēlas pacelt savu reitingu, jo viņš ir tas, kas iniciēja referendumu, es atbalstu taisnīgu inicitīvu par nekaunīgas Saeimas atlaišanu, nevis kādas personas vai organizācijas. Pietam, neuzskatu, ka ir taisnīgi diskreditēt pareizu rīcību, atsaucoties uz faktu, ka to atbalsta “nepareizie” cilvēki.
Otra vieta, kur saskāros ar noniecinājumu Saeimas atlaišanas atbalstītāju virzienā, bija, mūsdienās tik aktuālie, sociālie tīkli. Vēlos izcelt Anželikas Jurševicas ierakstu Facebook, kuras ieraksta nosaukumu ar savu papildinājumu izmantoju savu pārdomu nodēvēšanai. Šajā ierakstā sieviete norāda un pat kaunina inicitīvas atbalstītājus, ka viņi nezina vai nenovērtē šī Saeimas labos darbs, turpinājumā uzskaitot, ka 2020.gada budžetā pirmoreiz vienkopus iekļautos uzlabojumus. Visu cieņu A. Jurševicai par studēšanu Psiholoģijas doktorantūra Latvijas Universitātē, bet šķiet, ka ekonomikas kursu C daļā neizvēlējās un ētiku apguva pavirši. Sāksim ar labajiem darbiem – šobrīd bijām ciklā, kad ekonomika strauji auga un budžets brangi pildījās un ir tikai likumsakarīgi, ka palielinoties naudas daudzumam, palielinās arī iespējas, ko ar šo naudu var izdarīt. Tomēr, daži labi darbi nevar attaisnot melus, netaisnību un likumpārkāpumus. Paskaidrošu psihoterapeitam saprotamākā analoģijā – vīrs regulāri iekausta savu sievu bezdarbnieci, tāpēc viņa vēlās no viņa šķirties. Jācer, ka šī sieviete neies prasīt psihoterapeites padomu, jo saņems nosodījumu – tu laikam nezini, ka viņš katru dienu smagi strādā un nes mājās ēdienu, nodrošina siltu pajumti, bet tu, nepateicīgā, nevarei reizēm ar zilu aci pastaigāt? Ironiski, ka autore piemin arī “Jau 2020.- 2022.gadam IELIKTS finansējums JAUNAJIEM ELEKTROVILCIENIEM, kopā 200milj. eiro.” Un? Mediķu algu palielinājums arī bija ielikt un nostiprināts likumā, kas no tā sanāca? Domu beidzot ar vārdiem “Jā, tautas mērs pa šiem 30 gadiem ir pilns! Bet.. Izdari secinājumus un domā, kāpēc kaut kas tāds tiek organizēts (kaut kādas līdzības tam, kā tika organizēta KPV un kas ar šo partiju pēc tam notika)”. Šeit nu jāsaka, ka slikti cilvēki jebkurus notikumus centīsies izmantot sev par labu, bet tas nav attaisnojums neko nedarīt un atbalstīt tos, kas melo un pārkāp likumu. Cienījamā terapeite varētu arī pastudēt nedaudz juridiskās zinības, lai saprastu, ka par likumu nepildīšanu pienākas sods, nevis tiesas žūrijas locekļu vidū ir slikti cilvēki un tāpēc viņi grib sodīt likumpārkāpēju un meli.. Vēl tikai vēlos atbildēt I. Sprinģei uz jautājumu, kas nāks vietā – nu tas, ka KPV LV vairs nenāks un Ramona Petraviča vairs nebūs labklājības ministre, jau būs uzvara!
Tagad, kad ir aplūkoti argumenti, kāpēc man ir jānokaunās, vēlos pievērsties argumentiem, kāpēc Saeima ir jāatlaiž. Pretēji argumentēto eseju būtībai, sākšu ar galveno faktu un tad turpināšu ar papildinājumiem. Varas atklātā cūcība un nekaunība. Pat gads nav pagājis, kad Saeima ne tikai deva solījumu, bet ierakstīja likumā, ka mediķu algas tiks celtas. Liela daļa no tiem, kas balsoja par šo likumprojektu, ir arī šobrīd koalīcijā. Cienīga valstsvīra (vai sievas) rīcība būtu pēc valsts budžeta apstiprināšanas atkāpties no amata un atvainoties saviem vēlētājiem, ka viņi tos ir pievīluši, bet vai tas tiek darīts? Jā, starp attaisnojumu un citu vainošanas lavīnām izspraucās neliela atvainošanās. Bet vai tā ir patiesa nožēla, ja cilvēks atvainojas, bet atsakās uzņemties atbildību? Vai turpmāk es, kā pilsonis, arī netikšu sodīts, ja pēc likuma nepildīšanas atvainošos un turpināšu to nepildīt? Te nu abām jaunkundzēm (vai kundzēm) vēlos atgādināt, ka Viens likums un viena taisnība visiem. Kā jau teicu, tie ir galvenie iemesli saeimas atsaukšanas nepieciešamībai. Būtu jau labi, ja tā būtu karote darvas uz medus mucu, bet vai tiešām pārējā rīcība ir tik skaista. Nav naudas mediķu algu celšanai, tomēr, partiju finansēšanai tā atrodas. Bezdarba pabalsta izmaksa un apjoms, kas principā ir apdrošināšana par ko mēs maksājam sociālajā nodoklī no katras algas, tiek samazināts nesamazinot iemaksu likmi. Likumprojekta virzību, šķiet, par nepiebremzēja Satversmes tiesas aizrādījumi, ka tas varētu būt pretrunā pamatlikumam, bet ko nozīmē likums mūsu patreizējajiem valsts vadītājiem jau zinām. Turpinājumā par labajiem darbiem atļaušos atsaukties uz Latvijas tiesībsarga Jura Jansona pausto raidījumā “900 sekundes” - Nākamā gada budžeta veidošanai nav pieiets sociāli atbildīgi, līdz ar to nabadzības un nevienlīdzības līmenis nemazināsies. Viņaprāt, politiķi “manipulē” ar simtiem miljonu eiro, kas ir pārdalīti arī sociālajam budžetam, bet, paraugoties konkrēti, redzams, ka sociāli vismazāk aizsargātājiem iedzīvotājiem, piemēram, bērniem, pensionāriem, personām ar invaliditāti, pēc būtības nekas nemainās. Jansons arī pauda nožēlu, ka nav ņemti vērā dažādi ekspertu viedokļi. Vaicāts, kādas būs visa minētā sekas, viņš prognozēja, ka nabadzības un nevienlīdzības līmenis nemazināsies. “Es domāju, ka statistika varbūt uzrādīs kaut ko citu, bet sociālā realitāte stipri atšķirsies,” uzsvēra tiesībsargs.
Noslēgumā vēlos piekrist abām dāmām, ka ir jādomā pirms dara, bet tai pat laikā aicināšu vēlamo neuzdot par esošo. Vēl vēlos aicināt sabiedrību neatstāt visu kā ir, mīļā miera labad un, jo varbūt būs sliktāk. Sēžot uz vietas labāk nekļūs un atļauja valsti vadīt cilvēkiem, kuri mūs ir pievīluši, garantē, ka būs sliktāk. Atlaižam saeimu un izvērtējam par ko balsot, neaizmirstot izsvītrot cilvēkus, kuri ir pierādījuši, ka viņiem tur nav jābūt. Dievs, svētī Latviju!
