Tautas vēlēts prezidents? Kā tas būtu?2

Noteikti, līdz ar tautas vēlētu prezidentu mainītos arī valsts pārvaldes forma. Tā vairs nebūtu parlamentāra, kā tagad, bet gan prezidentāla, un tas nozīmē, ka būtu jāveic izmaiņas arī Satversmē, ko izdarīt varētu tikai referenduma ceļā. Bet ko tieši nozīmē šī pāreja no parlamentāras iekārtas uz prezidentālu? Parlamentārā iekārtā galvenais ir parlaments, kas nozīmē, ka tam ir vēlēts tiešās vēlēšanās, un pēc būtības tas ir galvenais institūts, kas vada valsti, savukārt prezidentālā valstī tautas vēlēts ir gan parlaments, gan prezidents, kas arī ir galvenais valsts vadītājs, un viņš arī aizstāj ministru prezidenta amatu. Protams – prezidentam vēl aizvien ir tiesības iecelt ministru kabineta galvu, kas izpildītu ministru prezidenta lomu. Pēc būtības – tiek pārrauta izpildvaras pakļautība parlamentam, izveidojot divas nesaistītas, spēcīgas varas. Var protams rasties iespaids, ka tad valstī veidojas autoritārs režīms, taču, nē!

Kļūstot par prezidentālu valsti, prezidentam nāktu klāt ir šādas tiesības un pienākumi:

- Garantēt valsts suverenitāti, neatkarību un nacionālo drošību.
- Informēt tautu un parlamentu ikgadējos un ārkārtas ziņojumos par valsts
- iekšējo un ārējo stāvokli.
- Lemt par ārvalstu atzīšanu.
- Izsludināt referendumus par konstitūcijas maiņu, vai referendumus ar tautas iniciatīvu.
- izsludina ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
- Noteiktos gadījumos izbeidz parlamenta pilnvaras.
- Vada valdību, ieceļ ministrus un valdības galvu.
- Ieceļ ģenerālprokuroru.
- Atceļ ministru kabineta lēmumus.
- Ir veto tiesības uz Saeimas lēmumiem.
- Pieņem lēmumu par mobilizāciju.
- Ieceļ noteiktu daļu Satversmes tiesas tiesnešu.
- Ieceļ augstākos militāros un diplomātiskos amatus.
- Dot un atņemt pilsonības statusu.
- Veido prezidenta palīginstitūcijas pienākumu veikšanai.
- Prezidents nevar atdot savas pilnvaras citai presonai vai organizācijai.

Taču pats galvenais – šobrīd mūsu konstitūcijas 53. pantā ir lasāms šāds teksts: