Sveiciens visiem spokiem.
Šis raksts tika radīts, kā atbilde vienam no komentāriem manā pagājušajā rakstā.
Mūsdienu ekonomiskā teorija mums māca, ka inflācija normas robežās ir laba lieta, jo tā liecinot par ekonomisko atīstību un ekonomijas palielināšanos.
Tad no sākuma: Kas ir inflācija?
Inflācijai pirms 100 gadiem bija savādāka definīcija, kas bija labāk noformulēta: Inflācija ir naudas daudzuma palielināšanās. Pēc šīs definīcijas ir viegli pateikt, ka inflācija nav laba lieta, jo pēc pieprasījuma un piedāvājuma principiem nozīmē to, ka naudas daudzums ekonomijā ir palielinājies un tā nauda, kas tev ir makā un krājkasītē ir zaudējusi savu vērtību. Protams mūsdienās definīcija ir savādāka, un dzirdot šo definīciju mums liek domāt, ka zināma daudzuma inflācija ir laba lieta: Inflācija ir process, ar kuru apzīmē naudas vērtības krišanos un vispārēju cenu pieaugumu. Arī pēc šīs definīcijas skaidri tiek minēts, ka nauda zaudē savu vērtību un cenas aug.
Man liekas, ka man nekas nebūtu jāpaskaidro lai varētu skaidri un gaiši pateikt to, ka inflācija nekādā gadījumā nav laba lieta. Bet tā vai tā ķersimies vērsim pie ragiem.
Ir iedoma, ka inflācija parāda to, ka ekonomija palielinās. Bet protams tā nav realitāte, tas ka kāds izprintēja 2% Euro gada laikā neliecina par to ka Ekonomija paliek lielāka, ja tā nauda kas tiek printēta patiešām palīdzētu ekonomijai tad tā būtu ielikta jaunu uzņēmumu radīšanai, vai jau eksistējošo uzņēmumu paplašināšanai. Realitāte tomēr ir savādāka, un printētā nauda tiek izmantota, budžeta deficītu segšanai.
Tagad vislabākais piemērs ir inflācijas spiediens, kas nāks no 500 Eur pabalsta bērniem. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji tērēs vairāk naudas lai pirktu ārzemju produktus, nenozīmē to, ka mūsu ekonomija paliek stiprāka, bet tas tikai parāda to, ka mūsu ekonomiskā situācija paliek ar vien bargāka.
Inflācija padara bagātākus, kas jau ir bagāti. Piemēram, ja inflācija ir cilvēkam, kurš īrē dzīvokli 500 Eur mēnesī tad nākamgad ar 2% inflāciju viņš maksās 510 Eur mēnesī. Protams, tas attiecas uz visu siers, piens, gaļa, drēbes, pakalpojumi. Patērētājam nāksies maksāt vairāk par tām pašām lietām, un ja tu nepelni gada beigās vismaz par 2% vairāk, sanāk, ka tu pelni mazāk jo vari iegādāties par 2% mazāk. Un protams, ja tava alga nav mainījusies 10 gadu laikā, sanāk ka tu nevis pelni par 20% mazāk bet gan 22% pateicoties saliktajiem procentiem. Protams realitātē, lielākā daļa ar cilvēkiem pelna vairāk šodien, nekā pirms 10 gadiem tā kā pirktspēja nav samazinājusies visiem par iepriekšminētajiem 22%. Ja alga iedzīvotājam neaug atrāk par inflācijas līmeni, viņš paliek nabadzīgāks. Bet piemēram, ja esi īpašuma īpašnieks, tas nozīmē ka tavs īpašums katru gadu aug par vismaz 2% gadā. Protams, katrai lietai ir savs vērtības augums un kritums, kur ietekmējuši ir daudz faktoru. Bet lieta tāda, ka inflācija neparāda to, ka mēs kļūstam bagātāki, bet parāda to, ka dzīvot palicis ir dārgāk. Mēs kļūstam bagātāki, kad mēs palielinam mūsu produktivitāti, nevis tas ka mēs tērējam vairāk.
Ļoti vienkāršs punkts, veicams par daudz lietām. Ja 2% inflācija gadā ir laba, tad kāpēc 2,5% nav labāk, ja 2,5 % ir labāk tad varbūt 5% ir vēl labāk. Protams, mēs zinām, kas notiek kas ir hiperinflācija un ko tā nodara valstīm.
Ar cieņu,
Politiskais Latvietis
