Kad visi tika izmesti no lidmašīnas, pienāca kārta mums. Uzstīvējām virsū savus D-1-5U izpletņus, uzlikām galvā ķiveres un tikām sasprādzēti. Mūs nostādīja vienā rindiņā no vieglākā līdz smagākajam. Grupā biju visvieglākā, tpc biju pēdējā, kas leca ārā. Pirms iekāpšanās lidmašīnā tikām vēlreiz pārbaudīti, vai esam kārtīgi sasprādzēti, tad vienā rindā devāmies iekšā lidmašīnā un ieņēmām savas vietas. Ieslēdzās motors un atpakaļ ceļa vairs nebija. Devāmies ieskrieties, pacēlāmies un zeme lēnām attālinājās. Dīvaini, bet man uztraukuma nebija pilnīgi nemaz. Paceļoties izmetām vienu loku līdz vietai, kur mūs meta ārā. Lidmašīnu mazliet šūpoja, tpc bija stingri jāturas. Izlēca pirmie 3 drosminieki no mūsu grupas. Piezemējās, laikam, ka veiksmīgi. Tad tika izmesti vēl 2 ārā, kuriem bija lielāks augstums nekā iepriekšējiem. Arī tie bija veiksmīgi. Tad pienāca kārta lekt mums. Mūsu augstums jau sasniedza 900 metrus. Lēcienām bez instruktora tā kā gaisā bijām tikai mēs paši. No lejas skaļrunī koriģēti, lai galīgi škērsām neaizlidotu. Visbeidzot lecām mēs. Pirmā, kas izleca ļoti stipri savilka potīti nepareizi piezemējoties, otrā ieķērās krūmos, bet pati bija uz zemes..
Tagad pienāca mana kārta lēkt. Tas viss notika tik ātri, ka nebija laika uztraukties. Ieskrējies, atspēriens un brīvais kritiens uz leju. Tiku parauta aiz lidmašīnas, vismaz tāda bija sajūta (tā bija visiem, jo lidmašīna lido pret vēju). Kritu, kritu..pat nevārēju īsti saprast, kas notiek. Pēc tam atvērais izpletnis. Yēy..tomēr atvērās, lielākais briesmas galā. Biju mazliet apdulliusi no rāviena atpakaļ, ko varēja just izpletnim iztveroties. Paskatījos uz augša – hops striķīsi sapinušies. Bet nebiju pirmā, kam tā gadījās. Nekās ārkārtējs tas nebija, tikai mazliet jāpgriežas bija, ka viņi atpinās. Kamēr atradu vadības strikīšus paspēju pabaudīt apkārtni. Mums mazliet noveicās vairāk, jo lecām tieši saulrietā, tas bija neaizmirstam skats. Ilgi nevarēja aizrauties, jo vajadzēja sākt meklēt krustu, kur bija jānolaižas. Viss no augšas izskatījās tik sīks, un gaiss likās svaigāks nekā uz zemes. Jutos kā putns. Iepriekšējie skaitļojumi kā tikt uz krusta bija galīgi garām, kad redzēju, ka viņš man paslīd zem kājām. Mani izpletnis nesa uz māju pusi, kurām blakus atradās arī mežš. Cerams, ka netrāpīšu mežā vai sūdu čupā. Tuvojoties mājam tuvāk un tuvāk sapratu, ka piezemēšos mājas pagalmā. Tur ir īsta saimniecība, jo smirdēja jau pa gabalu.
