Manuprāt, diezgan stilīga grupa, un dziesmas, lai gan nav ar dziļu jēgu (manuprāt), toties uzlabo garastāvokli :))
Grupa bij populāra 80tajos un 90tajos.
Nedaudz iz Vikipēdijas :
1982. gadā Hardijs Lediņš kopā ar Juri Boiko nodibina Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcu jeb NSRD, kura kā vienota domubiedru grupa aktīvi darbojās līdz 1989. gadam. Darbnīcas sastāvs laika gaitā mainījās, tur darbojās mākslinieki, arhitekti, mūziķi, modes dizaineri, aktieri u.c. Veidojot alternatīvu 80. gadu profesionālajai mākslas ainai un paplašinot mākslas izpratnes robežas, NSRD ieviesa vairākus Latvijas videi būtiskus jauninājumus - eksperimentus dažādos medijos un mākslas nozarēs (performances, akcijas, videoinstalācijas, fotogrāfijas, videomāksla, mūzika un dziesmu teksti), kā arī ietekmēja mūzikas vides attīstību Latvijā un eksperimentālo "demo" ierakstu kultūru. Lai gan darbnīcas kodols: Hardijs Lediņš un Juris Boiko, palika nemainīgs, tur darbojās arī tādi cilvēki kā Imants Žodžiks, Aigars Sparāns, Dace Šēnberga, Inguna Černova un Mārtiņš Rutkis. NSRD mākslinieki bija vieni no pirmajiem Latvijā, kas aizsāka darboties videomākslas jomā. Spilgtākās NSRD akcijas bija ikgadējie ceļojumi-gājieni uz Bolderāju, izstāde “Vējš vītolos” Rīgā, performance “Dr. Enesera binokulāro deju kursi” Salaspils Botāniskajā dārzā, akcijas “Pavasara tecīla”, Aptuvenās mākslas izstādes, Starptautiskais telefonkoncerts, kurā mūzika tika atskaņota vienlaicīgi no 6 pasaules pilsētām, translējot koncertu no tīklā saslēgtām telefona līnijām; 24 stundu akcija bijušajā Japānas Vēstniecības garāžā Rīgā. NSRD aktivitātes ir nošķirta un neordināra parādība 80. gadu mūzikā, mākslā un literatūrā. Dažas no grupas teorijām iezīmējas jau Hardija Lediņa arhitektūras analīzēs, postmodernisma interpretācijās un "laika gara" un "vietas atmosfēras" koncepcijās.
