Metallica(gatavojoties koncertam) (rock)11

Metallica ir amerikāņu smagā metāla mūzikas grupa, kura izveidota 1981. gadā Losandželosā. Tā tika dibināta, kad bundzinieks Larss Ulrihs ievietoja sludinājumu Losandželosas laikrakstā, lai interesenti piesakās izveidot jaunu grupu. Vienīgi Ulrihs un solists Džeimss Hetfīlds ir palikuši grupā no pašiem pirmsākumiem. Pašlaik ģitārists ir Kērks Hamets, bet grupas pašos pirmsākumos tas bija Deivs Masteins. Savukārt basģitāristi ir mainījušies vairākkārt.

Metallica jau no paša sākuma spēlēja mūziku ātrā ritmā, kura bija izteikti instrumentāla un agresīva. Tādā veidā viņi kopā ar trim citām grupām - Slayer, Megadeth un Anthrax - izveidoja tā saukto smagā metāla apakšzanra thrash metal "lielo četrinieku". Ar 57 miljoniem pārdotu albumu ASV un 35 miljoniem ārpus ASV, ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām smagā metāla grupām un tai ir liela nozīme žanra un tā apakšžanru, it īpaši thrash metal attīstībā.

Grupas nosaukumu, varētu teikt, izdomāja Larss Ulrihs, viņam kāds draugs vaicāja vai vārds ‘’Metallica’’ derētu kā nosaukums mūzikas žurnālam, Larss ieteica žurnālam citu nosaukumu, bet Metallica paturēja prātā, kā savas topošās grupas nosaukumu... 1982. gadā tika ierakstīta dziesma Hit the Lights pirmajam ierakstam Metal Massacre. Tika pieaicināts Loids Grants, lai iespēlētu solo ģitāras partijas, Grants nekļuva par grupas dalībnieku. Grupai bija vajadzīgs ģitārists, tāpēc Ulrihs atkārtoti ielika laikrakstā sludinājumu, atsaucās Deivs Masteins. Kurš tobrīd spēlēja grupā Panic. Hetfīlds un Ulrihs bija ļoti priecīgi par Masteina iesildīšanos, pat nenoklausoties Masteina sagatavoto materiālu bez liekām runām piedāvāja viņam spēlēt Metallica.
Metallica pirmo albumu Kill ‘Em All izdeva 1983. gadā. Veids, kā viņi spēlēja savā pirmajā albumā, palika nemainīgs arī nākošajos gados, tas īpaši izcēlās ar agresīvām ritma ģitāras partijām. Kill ‘Em All nesasniedza topu augšgalus un nebija īpaši populārs, bet radās savi fani kuri sekoja, kā Metallica izaug uz pagrīdes smagā metāla skatuves.

Gadu vēlāk (1984.) Metallica izdod savu otro studijas albumu Ride The Lightning. Albumā ir dziesma Fade To Black, kura ir lēna, depresīva un tās vēstījums ir domas par pašnāvību, līdzīgas ir nākamo albumu balādes Welcome Home (Sanitarium) un One. Ar šim lēnajām, depresīvajām dziesmām Metallica atšķīrās no pārējām thrash metal grupām. Grupas dalībnieki iespaidojās no tādām grupām kā - Iron Maiden, Motörhead, Diamond Head, Saxon, Misfits, Discharge un citām grupām, kuras spēlēja NWOBHM stilā. 1986. gadā Metallica ieraksta trešo studijas albumu Master of Puppets, ko daudzi uzskata par labāko grupas veikumu. Šis ir pēdējais albums, kurā piedalās Klifs Bērtons.
1987. gada jūlijā tiek ierakstīts minialbums Garage Days Re-Revisited, kurā iekļautas dažu British metal un hardcore grupu koverversijas. 1988. gadā grupa ieraksta albumu …And Justice for All, kurš ir sarežģītākais grupas līdzšinējā vēsturē. Albumā iekļautās dziesmas grupa reti spēlēja koncertos, jo tās bija pārāk garas un sarežģītas. To vietā daudzos koncertos tika iekļautas vairāku šī albuma dziesmu kombinācijas. Tomēr arī ...And Justice for All ir iekļautas dažas no labākajām grupas dziesmām - One, Harvester of Sorrow un Blackened.

1991. gadā grupa izdod albumu ar nosaukumu Metallica (pazīstams arī kā The Black Album). Darbs pie albuma un tam sekojošā tūre ir uzfilmēta un iekļauta dokumentālajā filmā A Year and a half in the life of Metallica. Albuma ierakstīšana bija grūta un gara, kā rezultātā grupas dalībnieki ienīda viens otru un producentu Bobu Roku, kurš visu laiku diktēja savu viedokli par to, kādai jābūt mūzikai un kā tai precīzi jāskan. Neskatoties uz grūtībām, albums tūlīt pēc izdošanas iekļuva Billboard topā. Tas uzskatāms par komerciāli visveiksmīgāko Metallica vēsturē.
1996. gadā grupa izdeva albumu Load, kura ierakstīšana prasīja vairāk nekā gadu. Ierakstītā materiāla bija daudz, bet grupa nevēlējās izdot dubultalbumu, tāpēc 1997. gadā iznāca ReLoad. Ierakstot Load albumu, dažas dziesmas tika atliktas malā kā nederīgas, bet tās tika pabeigtas un iekļautas ReLoad. Šie albumi reprezentēja citādu Metallica spēlēšanas stilu. Vairāk uzmanības veltīta Hetfīlda dziedāšanai, Metallica eksperimentē ar mūzikas instrumentiem, dziesmās Mama Said un Low Man’s Lyric izmantota vijole un mutes ermoņikas. Izākot Load, grupas dalībnieki arī nogrieza savus garos matus. 1998. gadā Metallica izdod dubultalbumu Garage Inc. Albumā, kurš sastāv tikai no kaverversijām, Metallica "pa savam" iespēlējusi The Misfits, Thin Lizzy, Mercyful Fate, Black Sabbath, Queen un citu grupu dziesmas.

1999. gada novembrī Metallica izdod albumu S&M (pieejams arī DVD un VHS versijā kā koncerta ieraksts), albumu, kurš ierakstīts kopā ar Sanfrancisko simfonisko orķestri. Tajā iekļautas jau iepriekš rakstītas dziesmas un divas jaunas dziesmas - (minus) Human un No Leaf Clover. 2001. gadā bija paredzēts, ka Metallica dosies studijā, lai ierakstītu jaunu albumu, bet tad no grupas aizgāja Džeisons Ņūsteds. Ņūsteds, paralēli Metallica, sāka darboties grupā Echobrain, kas nepatika Džeimsam Hetfīldam. Kā attaisnojumu sev Ņūsteds minēja, ka Metallica aizvien vairāk laika pavada ar ģimenēm un mazāk spēlējot. 2001. gada jūlijā Hetfīlds iestājas rehabilitācijas klīnikā, lai ārstētu atkarību no alkohola. Hemets un Ulrihs palikuši divatā pirmo reizi nopietni apsver domu par grupas Metallica izjukšanu.
Hetfīldam atgriežoties no klīnikas grupa lēnām sāk rakstīt un mēģināt jaunas dziesmas. Iztrūkstošo basista vietu uz laiku ieņem ilggadējais grupas producents Bobs Roks, bet drīz tiek atrasts jauns basģitārists Roberts Truhiljo, kas pirms tam spēlējis Oziju Osbornu pavadošajā grupā, kā arī sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā, Džerijs Kantrels (Jerry Cantrell), Suicidal Tendencies, utt. 2003. gada jūnijā iznāk albums St.Anger. Albums ir ar nolūku veidots rupjš, kā atbilde visiem tiem kritiķiem un daļai fanu, kuri uzskatīja, ka Metallica vairs nav spēlēt spējīgi. Fani atkal bija neapmierināti ar tādu, nu jau jauno Metallica, jo vairs nebija tik pierasto ģitāru solo, mainījies arī bungu skanējums. Neskatoties uz kritiķu negācijām, Metallica 2004. gadā par albumu St.Anger saņēma Grammy balvu. Tūlīt pēc albuma nāk klajā arī dokumentālā filma Some Kind Of Monster, kas ļauj ieskatīties grupas aizkulisēs.