Pirmsākumi:
Judas Priest ir smagā metāla grupa, kuras pirmsākumi ir meklējami 1969. gadā, kad Lielbritānijas pilsētā Birmingemā divi puiši, kuri viens otru pazinuši jau kopš bērna kājas, gājuši vienā skolā, klausījušies līdzīgu mūziku un kopā mācījušies spēlēt instrumentus- Kennets Daunings (plašāk pazīstams kā K.K. Downing) un Īans Hills (Ian Hill) nolēma veidot savu grupu.
Vietējais Birmingemas ansamblis ar nosaukmu Judas Priest pajuka. Ansamblis nosaukuma ideju bija ņēmis no Boba Dilana (Bob Dylan) dziesmas „The Ballad of Frankie Lee and Judas Priest”. Pajukušā ansambļa solists Als Atkinss (Al Atkins) vērsās pie Dauninga un Hilla ar vēlmi pievienoties grupai, kuri tolaik ar bundzinieku Džonu Ellisu (John Ellis) spēlēja kā trio. Ala vēlme tika izpildīta un viņš pievienojās grupai, pēc neilga laika Daunings ieteica savu jaunizveidoto grupu nosaukt bijušā ansambļa vārdā – Judas Priest, jo Daunings pats bijis šī ansambļa fans. Tas tika izdarīts, un pamati vienai no nozīmīgākajām smagā metāla grupām vēsturē tika ielikti.
Ar Dauningu „pie stūres” grupa no blūz-veidīgas mūzikas pamazām sāka spēlēt ar vien smagāku un smagāku mūziku, līdz beidzot ieguva skanējumu, ko pasaulē apzīmē ar vārdiem- smagais metāls. Kvartets spēlēja galvenokārt sev tuvējās vietās, Birmingemā un tās netālajā apkārtnē. Dažkārt iesildot pūli pirms tādām grupām kā Thin Lizzy, Budgie un Trapeze. Neizbēgami ar laiku Judas Priest sākās finansiālās problēmas un nesaskaņas ar menedžeriem, kas noveda pie tā, ka Alans Atkinss un nu jau tā laika bundzinieks Alans Mors (Alan Moore) pameta grupu.
Tolaik Īans Hills satīkās ar kādu meiteni no netālās pilsētiņas, kura basģitāristam ieteica dziedātāju Robu Halfordu. Robs puišus iepazīstināja arī ar bundzinieku Džonu Hinču (John Hinch). Robs un Džons pirmstam kopā spēlēja grupā Hiroshima. Reformētais Judas Priest guva lielākus panākumus kā jebkad agrāk, viņi koncertējot apcēloja visu Lielbritāniju un paspēja paviesoties arī Norvēģijā un Vācijā.
Pirmie albūmi, grupas progress:
Grupai bija pienācis laiks ierakstīt savu pirmo studijas albūmu, šim nolūkam Daunings grupai pievienoja otro ģitāristu Glenu Tiptonu (Glenn Tipton). 1974. gada augustā tika izlaists pirmais singls- „Rocka Rolla”, kuram drīz sekoja arī albūms ar tādu pašu nosaukumu.
Nākamā albūma – „Sad Wings of Destiny” producēšanā grupa piedalījās krietni aktīvāk, rezultātā iegūta daudz labāka skaņas kvalitāte un bija iespēja ierakstīt arī kādu vecāku grupas daiļradi. 1976. gadā klajā nāk otrais Judas Priest albūms, kurš palielināja grupas fanupulku un mediju interesi par grupu.
1977. gadā albūmam „Sin After Sin” Judas Priest nolēma izmantot bundzinieku Saimonu Filipsu (Simon Philips), bet sekojošajai turnejai citu, ļoti meistarīgu un talantīgu bundzinieku Džeimsu Lesliju Binksu (James Leslie Binks), plašāk pazīstamu kā vienkārši Les Binksu. Grupa novērtēja viņa bundzinieka meistarību un uzaicināja viņu pievienoties grupai pa īstam, nevis tikai kā īslaicīgam bungotājam. Les Binks pievienojās un jau 1978. gadā klajā nācā grupas ceturtais albūms „Stained Class” un piektais albūms „Hell Bent for Leather”.
Plašāka atpazīstamība, platīna ieraksti:
Pirmais Judas Priest albūms, kurš pārdots tik daudz eksemplāros, ka ieguvis platīna statusu ir „dzīvais” albūms „Unleashed in the East”. Neilgi pēc albūma izdošanas Les Binks pamet grupu un tai tiek atrasts jauns bundzinieks Deivs Holands (Dave Holland).
1980. gads...lai gan grupas iepriekšējie albūmi ir atzīti un veiksmīgi, albūms, kas satrieca visu Lielbritāniju un pacēla grupu vēl nebijušos augstumos ir albūms „British Steel”, kurā atrodamas tādas dziesmas kā „Breaking the Law” un „Living After Midnight”.
1982. gads „Screaming for Vengeance” albūms divreiz iegūst Platīna albūma statusu, albūmā iekļautā dziesma „You’ve Got Another Thing Comin” ieguva lielu popularitāti ASV un bieži bija dzirdama radio.
1984. gadā tika izdots albūms, ko daudzi kritiķi sauc par Screaming for Vengeance II, jo tas skan ļoti līdzīgi 1982. gada albūmam. „Defenders of the Faith” vairāk tiek pelts nekā slavēts.
„Turbo” tika izdots 1986. gada aprīlī. Grupas skanējums un vizuālais tēls kļuva komerciālāks. Albūmam seko arī lieliska turneja.
1988. gada albūms „Ram It Down” skanējumā atkal līdzinās grupas agrākajiem darbiem. Grupas bundzinieks Deivs Holands pamet grupu.
1990. gada septembrī ar jauno bundzinieku Skotu Trevisu (Scott Travis) Judas Priest klajā laiž jauno albūmu „Painkiller”. Albūms izrādās ļoti veiksmīgs, seko arī veiksmīga turneja ar kulmināciju festivālā Rock In Rio, kur grupai bija iespēja uzstāties milzīgas, vairāk nekā 100 000 cilvēku lielas auditorijas priekšā.
Roba Halforda aiziešana no grupas:
1991. gadā pēc Painkiller turnejas beigām Robs nolemj pamest grupu. Grupā valdīja iekšēja spriedze un nesaskaņas, tas iespējams bija viens no galvenajiem iemesliem kāpēc Robs pameta grupu.
Vēlāk Halfords nodibināja thrash metāla grupu Fight un kopā ar Skotu Trevisu veica demo ierakstus. Fight Robs nodibināja itkā vēloties atklāt jaunas teritorijas muzikālajā jomā.
Jāpiemin vēl fakts, ka bieži kā daļa no šova priekšnesuma bija Roba uzbraukšana uz skatuves ar Harley-Davidson motociklu. 1991. gadā notika negadījums un Halfords guva samērā nopietnu traumu. Lai gan pats Robs noliedz, ka tam ir jebkāds sakars ar viņa lēmumu pamest Judas Priest, daudzi domā savādāk.
Halfords sadarbojās ar Judas Priest, lai izlaistu 20 gadu grupas jubilejas albūmu.
1998. gadā Robs publiski paziņo par savu homoseksuālo orientāciju, bet tas nevienu īpaši nepārsteidz.
Tima Ovensa (Tim Owens) laiks:
Tims “Ripper” Ovens pievienojās grupai kā vokālists aizstājot Halfordu. Tims pirmstam dziedāja grupā British Steel, kura bija Judas Priest veltījuma (tribute) grupa. Ar Timu kopā tika izlaisti 2 albūmi: “Jugalator” un “Demolition”. Kā arī divi “dzīvie” albūmi.
Ovensa nokļūšana no fana par grupas līderi (frontman) deva motīvu filmai Rock Star.
2002. gadā dzīivnieku aktīvisti PETA pieprasa, lai grupa beigtu valkāt ādas izstrādājumus savos šovos, kā arī pieprasa dziesmas un albūma „Hell Bent For Leather” nosaukuma maiņu uz „Hell Bent for Pleather”. Grupa tam atbildēja, ka valkā mākslīgo ādu, bet PETA nepadevās sakot, ka tas varot ietekmēt klausīitajus sākt valkāt īstu dzīvnieku ādu.
Atkal-apvienošanās:
12 gadi bija pagājuši kopš Robs pameta grupu. Fani nemitīgi pieprasīja grupas apvienošanos un viņi panāca savu- Robs paziņo, ka grupa apvienosies 2003. gada jūlijā.
2005. gadā iznāk pirmais atkal-apvienotās grupas albūms „Angel of Retribution”, kurš gūst ļoti labus panākumus.
2006. gadā Robs paziņo par savas ierakstu kompānijas- Metal God Entertainment izveidi.
„VH1 Rock Honors”:
Kopā ar Kiss, Queen un Def Leppard, Judas Priest tika ievadīti “VH1 Rock Honors” slavas zālē. Pasākums norisinājās 2006. gada 25. maijā. Grupa Godsmack izpildīja dažas Judas Priest dziesmu kaver versijas, bet paši Judas Priest izpildīja “Breaking the Law”, “The Green Manalishi” un “You’ve Got Another Thing Comin”. Protams, ka neizpalika Roba uzbrauciens uz skatoves ar moci.
Albūms „Nostardamus” un nesenie notikumi:
2008. gadā klajā tiek laists albūms „Nostardamus”, Robs saka, ka tam par iedvesmas avotu kļuvis slavenais 16.gs. pareģis. Albūma turneja sekoja jau nākamajā mēnesī pēc albūma klajā nākšanas. Jāpiemin, ka albūmam bija simfoniskas melodijas pieskaņa.
No 2008 līdz 2009 gadam grupa piedalījās lielās koncertturnejās.
2009. gada jūlijā grupa izdeva albūmu ar vēl nedzirdētiem dzīvajiem ierakstiem no turnejas „A Touch of Evil: Live”. Skaņdarbs „Dissident Aggressor” ieguva Grammy balvu par labāko izpildījumu metāla žanrā.
Grupas mūzika iekļauta arī videospēlē kā piemēram Guitar Hero un Grand Theft Auto: Vice City.
Raksta autora piezīmes:
Nenoliedzami, ka Judas Priest ir viena no visu laiku nozīmīgākajām grupām smagā metāla žanrā. Tā netikai metālam dāvāja tā „izskatu”, bet arī no jauna definēja vārdu metāls cilvēku vidū. K.K. Dauninga un Īana Hilla ģitārspēle, kurai pa virsu dzied Robs visdažādākajos toņos iespiežas atmiņā ikvienam, kurš ir kaut reizi dzirdējis kādu grupas dziesmu.
P.S.
Šis ir mans pirmais raksts spokos. Vairāk gan veidots savu zināšanu labad, bet nolēmu pievienot arī te, ja nu tomēr kādam noder. Šādus rakstus varēsiet sagaidīt ik pa laikam, kad vien man būs brīvāks brīdis, interese un pacietība rakstīt par kādu grupu.
Atvainojiet arī par pārmērīgi lielo fonta izmēru pašam rakstam.
