local-stats-pixel

Iepazīstieties - Deftones3

14 0
Deftones, jau kā grupas vēsture sākās vienā no Sakramento skolām, Kalifornijā, kad 90. gadu sākumā divi draugi Chino(vokāls) un Stefs(ģitāra) izdomāja ka viņiem jāpabraukājas ar skeitbordu. Neviens no viņiem toreiz nemācēja spēlēt uz instrumentiem, viņi vienkārši džemoja(mēģināt likt kopā mūziku) Stefa garāžā.

Deftones
dziesmu žanri ir visdažādākie , sākot no viegla roka līdz metālam, bet dīvaini, ka solists un pārējie grupas dalībnieki savulaik ir iecienījuši hip-hop un repu. Arī nosaukuma pirmā zilbe “def” ir viena no ierakstu studiju kompānijām, kura ierakstīja repa un hip-hopa grupas – Def Jam records. Arī viņiem, Deftoņiem ir dziesmas,kur solists Chino Moreno nevis tikai dzied, bet arī ierunā, ierepo tekstu. Teksti ir par nopietnām tēmām: rasismu, prostitūciju, mīlestību, narkotikām, par Chino personīgo dzīvi, jūtām, piemēram, dziesmā "Mascara" viņš atzinās, ka dzied par savu sievu. Viena no pirmajām dziesmām "7 words" viņš uzrakstīja savos tīņa gados, kad viņš domāja, ka pasaule, draugi , ģimene viņu ienīst.


Savu karjeru Deftones sāka kā jebkura cita grupa uzstājoties mazos pagrīdes klubiņos, tusiņos utt. Diena pēc dienas, koncerts aiz koncerta un grupa iekaro popularitāti un cieņu. No tā laika viņus zināja ne tikai Sakramento, bet arī visā Kalifornijas piekrastē. Ar ļoti lielu atbalstu grupa uzstājās vietējā klubā “Cattle Club”. Vēlāk Deftones pārvācas no Sakramento uz Bay Area(1995. gada sākumā), tieši no šī brīža viņi paliek mega-populāri un paraksta kontaktu ar Madonnas ieraktu kompāniju “Maverick Records”. 1995. gada oktobrī iznāk viņu debijas albūms “Adrenaline”.

1997. gada 27. oktobrī iznāk nākošais Deftones albūms ar nosaukumu “Around The Fur”. Jaunais albūms pierāda to ka grupa nav apstājusies uz sasniegtā. Jaunais ieraksts ir melodiskāks. Šajā albūmā katra dziesma atšķiras cita no citas.



Visjaunākais albūms ir "Saturday Night Wrist", mūzika ir samērā depresīva, bet ne nomācoša, bet tajā pašā laikā tā ir ļoti sarežģīti veidota un parasti ar vienu noklausīšanās reizi nepietiek, lai saprastu, cik albums ir labs. Konkrēti pēc šī ieraksta iznākšanas, nu galīgi nav skaidrs, kādam žanram pieskaitīt Deftones. Ikviena dziesma ievērojami atšķiras no citām, nepazaudējot kopējo albuma atmosfēru. Dziesmā “Mein” piedalās Serj Tankian no System of a Down.
Dažos vārdos: perfekts post-nu-metāls
Līdzīgie: Tool, P.O.D., Korn
Noteikti jādzird: “Beware”, “Cherry Waves”, “Hole in the Earth”

Graujošs, emociju pilns Deftones albūms ir "White Pony", kurš ierakstīts 2000. gadā

"White Pony" ir visnotaļ erotisks, arī kā brutāls, tā pakluss,dinamisks, kā nežēlīgs ,tā arī maigs, kā diezgan parasts, klasisks smagais roks, tā arī eksperimentāls, kā sulīgs tā arī smags. Šitais "White Pony" piedāvā emocionālu braucienu, ar lielisku baudu un dvēselisku apbalvojumu, kurš izdzīvo to.
Video, ko pievienoju arī ir no albūma "White Pony" , dziesma ir Digital Bath, samērā liriska, nav agresīva.

Grupas "Tool" solists Maynard James Keenan kopā ar Chino Moreno ierakstīja dziesmu "Passenger," "Tā ir par pasažieri mašīnā ar meiteni, kura ved tevi braucienā apkārt pasaulei, burtiski, seksuāli, laika viesulī," Chino saka.

Vēl Deftones ir ierakstījuši dziesmas kā filmu soundtrack , piemēram “Crow: in the city of angels”(dziesma “Theething”), “Escape From L.A.”(dziesma “Can’t Even Breathe”) un Matrix (“My Own Summer (shove it)”).

Kā es iesāku, kas man patīk -
Es atzīšos, ka pirms gada vēl biju liela popmūzikas, hip-hop, RnB klausītāja, bet tad atradu datorā Muse, Incubus, Sigur ros dziesmas. Pamazām atsvešinājos no tiem mūzikas stiliem, sapratu, ka mūzika tomēr ir tik daudzveidīga un ka mēs pieturamies pie tā vienveidīgā, aprobežojamies, netīkojam paklausīties ko jaunu. Līdz es uzdūros Deftones dziesmai "Change". Sākumā likās tāda dīvaina. Vairākas reizes nejauši noklausījos, līdz dikti iepatikās Chino maigā, vilinošā balss. Tā nu sāku kačāt citas dziesmas, līdz konstatēju, ka katra ir galīgi savādāka! Beigās i tā viņa balss, i tie teksti , i tā mūzika pamazām vilināja, līdz man pat iepatikās agresīvā mūzika, kur cilvēks izkliedz tos vārdus, kaut gan kādreiz necietu tādu mūziku un pat neiedomājos , ka man kādreiz varētu patikt kliedzošie. Es tagad katru dienu klausos viņu mūziku. Kad aiz garlaicības iečekoju internetā kādu no dziesmu lyrics, atkal saprotu, ka teksts ir nereāli labs, uzreiz gribas noklausīties to dziesmu.

Daudzi no sākuma domā, ka viņi kopē Korn, bet vēlāk aplaužas

Paklausoties Deftones no sākuma līdz galam jāsecina ka viņi nemaz nekopē KoRn un aizgāja pa savu, unikālo ceļu. “Mēs nekad nemeklējām vienu skanējuma veidu” Saka Chi Cheng’s “es domāju ka mūsu albūmi ašķiras viens no otra, viņi visu laiku progresē, mēs ierakstam ko domājam, nevis plānojam ko ierakstīt."
Reklāma
Reklāma
Reklāma
14 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://deftonesworld.com/
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 3

0/2000
Bet Nirvanu vairāk varētu piedēvēt pankrokam, bet nu Deftones jau nu noteikti nekas nav no pankroka, arī imidža ziņā Deftones atšķiras no Korn un Nirvanas. Ja es nezinātu, kas ir Chino, kādu mūziku viņš izpilda un man viņu nostādītu priekšā platajos džinsos, melnajās adidas botēs un lielu džemperi un diezgan vienkāršo frizūru, es nepateiktu vai viņš metālists, bet ja Korn solistu, uzreiz var pateikt. Nu tas tā.
3 0 atbildēt
man ir viņu demucis, tajā ši mūzikas dažādība izpaužas visslabāk manuprāt. tajā bija arī d* versija 7 wordam un mans mīļākais no šo veikumeim " freaks", "some people" un " like linus" pēdējais ir arī d* nosaukums. nezinu kāpēc šie tā arī šīs dziesmas neizdeva. ps Deftones nekad nav kopējuši KoRn Korn pirmais albūms iznāca tikai 95' , bet Deftones primais D* iznāca 92' izteikti hip hop/rock/metāl sajaukumi, nedaudz arī velk uz Nirvanas pusi.
2 0 atbildēt

labākā grupa emotion

0 0 atbildēt