Nedaudz par čellu, ja kāds grib zināt. (:
P.S. - arī es spēlēju čellu, tāpēc ienāca prātā par to uzrakstīt spokos. :D
Čells ir vijoļu saimes lociņinstruments. Tā izcelšanās attiecas uz XV gs. beigām, XVI gs. sākumu. Sākotnēji čells tika izmantots dažādos ansambļos tikai basa partijas atbalstīšanai, tas izpildīja arī pavadījuma funkciju.
Instrumenta klasiskos paraugus izveidojuši ievērojamākie XVII un XVIII gs. meistari N. Amati, Dž. Gvarnēri, A. Stradivāri u.c.
Taču tikai XVIII gs. sākumā čells pilnībā ieguva savu tagadējo konstrukciju. Tas ir lielāks par vijoli un altu, bet mazāks par kontrabasu; čella korpusa garums - apm. 75 cm.
♥ Instrumenta 4 stīgas skaņotas pa kvintām C - G - d - a (oktāvu zemāk nekā altam).
♥ Diapazons: C - e3.
♥ Notis raksta basa un tenora atslēgā, sevišķi augstas notis - arī vijoles atslēgā.
♥ Kopš XIX gs. beigām čellu spēlē sēžot, to atbalsta grīdā uz īpašas smailes - instrumentā ieskrūvējama spieķīša ar asu galu.
Čella spēcīgais un spilgtais skanējums, izteiksmīgais tembrs un tehniskās iespējas veicināja viola da gamba izzušanu no mūzikas prakses. Čella mākslas uzplaukums vērojams XVIII gs., kad čelli stabili nostiprinājās orķestra sastāvā.
Čells guva plašu izplatību arī kā soloinstruments (piem., J. S. Baha 6 svītas čellam solo, pirmie A. Vivaldi , J. Haidna koncerti, L. van Bēthovena sonātes čellam un klavierēm).
