Bačata. Ko mēs par to zinām? To, ka tā ir jutekliska, aizraujoša, kaislīga mūzika un deja, kas tiek dejota ļoti tuvā satvērienā, tajai ir raksturīgas plūstošas, taču arī ritmiskas un izteikti jutekliskas kustības, dramatiski dziesmu vārdi, visbiežāk- par mīlestību. Kur šī deja ir radusies? Kāds ir bačatas stāsts un kā tā kļuva tik populāra visā pasaulē?
Bačata ir mūzikas žanrs un deja, kas 20. gs. Sešdesmitajos gados ir radusies Dominikanas republikā. José Manuel Calderón ir atzīts par pirmo bačatas mūzikas izpildītāju un izdevēju (“Borracho de amor” , “Que será de mi (Condena)” ir viņa pirmie singli),un drīz pēc viņa parādījās arvien jauni bachatas izpildītāji, kā piemēram Rafael Encarnacion, Ramoncito Caberera, El Chivo Sin Ley, Antonio Gomez Salcero, Luis Segura un daudzi citi. Sešdesmitie gadi tiek uzskatīti par Dominikanas republikas mūzikas industrijas dzimšanas laiku, un īpaši tajā dominēja bačatas mūzika.
Iesākumā termins Bačata nemaz nepastāvēja. Bačata sākumā saucās Amarague, kas nozīmē “rūgtums” vai “rūgta mūzika”, jo dejas tēma ir par mīlestību un sāpēm. Pati deja tika uzskatīta par bolero [spāņu dejas] paveidu . Šajā laikā ar vārdu “Bachata” tika apzīmētas neformālas zemnieku ballītes, kas savukārt tika atvasināts no vārda “basura” kas tulkojumā nozīmē atkritumi, un tas nesa neslavu gan bačatas mūzikai, kan dejai. Dominikanas sabiedrības augstākās instances uzskatīja to par kulturāli degradējošu un pacēla to negatīvā gaismā.
70.-tie bija bačatas tumsas gadi. Mūzika reti tika spēlēta radiostacijās,gandrīz vispār netika pieminēta televīzijā. Arī bachateros (cilvēki, kas spēlē bachatas mūziku) nebija cieņā un uzstāties varēja tikai mazos, pagrīdes, bieži vien kriminālos krodziņos. Daudzu dziesmu teksti apkārtējo negatīvās attieksmes iespaidā bija kļuvuši lēti un virspusēji, tika dziedāts par dzērumu un prostitūciju, reizēm dziesmu vārdi bija arī humoristiski un divdomīgi, tāpēc sabiedrībā šī mūzika tika noniecināta un necienīta. Par spīti neoficiālajai cenzūrai tā tomēr kļuva pazīstama un drīz vien tika pārdota pat lielākos apmēros kā sabiedrībā plaši atzītā un visur spēlētā merenge.
Agrajos astoņdesmitajos bačatas popularitāte strauji auga un drīz vien mediju negatīvā attieksme sāka šķobīties. Radiostacijas arvien biežāk sāka spēlēt bačatas mūziku un bachateros atrada veidu uzstāties pat televīzijā. Pa to laiku bačata aizvien sāka līdzināties deju mūzikai- pieauga temps, ģitāras spēles izmantošana kļuva plašāka un punktīgāka, dziedājums izteiksmīgāks. Populārs kļuva bačatas un merengas apvienojums.
90.-tajos gados bachatas mūzikā jau plaši tika izmanota arī elektriskā ģitāra un šis laiks ar divām bačatas zvaigznēm priekšgalā- Luis Vargas un Antony Santos iezīmējas kā bačatas atzīšana citu Latino deju mūzikas stilu vidū un bačatas kā pop mūzikas aizsākums.
Dominikāņu grupa “Aventura” ir zināmākā bačatas grupa pasaulē, kas 2002. gadā kļuva atpazīstami ar singlu “Obsession”, kas ilgu laiku dominēja gan Amerikas radiostacijās, gan citur pasaulē. Citi populāri bačatas mākslinieki:
Raulin Rodriguez, Zacarias Ferreira, Frank Reyes, El Chaval, Monchy y Alexandra, Andy Andy, Elvis Martinez, Joe Veras Luis Vargas.
No sešdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām bačatas mūzika ir attīstījusies un guvusi plašu atzinību- šodien to mīl un dejo tūktošiem cilvēku visā pasaulē tik ļoti, ka neviena salsas ballīte nebūtu iedomājama bez kaut vienas bačatas tajā un katra salsero goda lieta ir prast dejot bachatu.
