sveiki!
lieku rakstus pirmo reizi tapēc lūdzu nevērtēt kritiski.
P.S.- nezinu vai šis atkārtojas bet ceru ka nē!!
MELNAIS TRAMVAJS
Reiz kādā pilsētā pastaigājās cilvēks. viņš gāja, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Tā kādu laiciņu soļojis, viņš pamanīja, ka nokļuvis nepazīstamā rajonā. Ielas bija drūmas, mājas tukšas. pa sliedēm brauca melni tramvaji, kas atgādināja katafalkus. Arī numuri tiem bija savādi- sastāvēja no astoņiem cipariem. piemēram, brauca kāds tramvajs: Nr. 1894.-1975. tomēr dažiem tramvajiem rēgojas it kā nepabeigti numuri- ar četriem cipariem: Nr. 1928.-.... Cilvēks pēc nonākšanas nepazīstamajā rajonā vēl nebija saticis nevienu dzīvu būtni, kad pieturā apstājās tramvajs. Viņu kāds neredzams spēks vilka pie šī vagona. Radās arī velme iekāpt tajā. Tomēr cilvēks, kā juzdams ko nelabu, nedaudz atkāpās. tad viņam sāka uzmākties visādi rēgi... Beidzot kad arī tas nelīdzēja tramvajs salīgojās, sašūpojās un... izgaisa. tāpat pazuda rēgi. Cilvēks, vēl stāvēdams pie pieturas, sāka domāt, kapēc viņš tā pretojies iekāpšanai tramvajā. Un nu tikai cilvēks atcerējās, ka uz vagona redzējis kā nummuru uzrakstītu savu dzimšanas gadu... Jau daudz vēlāk cilvēks dzirdēja ļaudis stāstām par tiem , kas pakļaujas un iekāpj tramvajā- tie pazūdot. Bet uz vagona sāniem līdzās četrzīmju skaitlim parādoties arī piektais, sestais, septītais un astotais cipars. Pasažiera miršanas gads.
SATIKŠANĀS BAISĀ NAKTĪ.
Bija ļoti baisa nakts. Viena sieviete nāca no viesībām. Uz mājām viņai vajadzēja iet cauri kapiem, bet bija bail. Nonākusi pie vārtiem, viņa ieraudzīja kādu vīrieti, kas kapos pastaigājās. Sieviete piegāja viņam klāt un lūdza: Vai jūs nebūtu tik laipns un nepavadītu mani līdz mājām? Man vienai ir bail! vīrietis piekrita. Iedami viņi uzsāka sarunu. Sieviete vaicāja: - vai tad jums no tumsas nav bail? vīrietis atsacīja: - kad es vēl biju dzīvs, tad gan bija bail, bet tagad gan ne...
