1mā daļa-http://www.spoki.lv/mistika/patiesi-spoku-stasti/187030
2rā daļa-http://www.spoki.lv/mistika/patiesi-spoku-stasti-nr2/187274
nākošo daļu vjg.?
iesūties savus spoku stāstus.
šitajā daļā irgandrīz visi stāsti( pirmie 4.) no spoki.lv lietotājiem, tāpēc tik mazs
sāksim... pirmie būs no spoki.lv lietotājiem
1.Man draugam bija 20 gadi, viņš Rīgā uzsāka studijas 2. gadu un noīrēja vienistabas dzīvokli. Kad bija jau iedzīvojies (apmēram pēc 2-3 mēnešiem, vairs neatceros), sāka notikt visādas ķibeles - nesaskaņas darbā, līdz viņš darbu zaudēja, uzbruka visādas slimības - bronhīts, mieža graudi, iesnas, regulāras galvassāpes, studijās neveicās, jo nevarēja neko iegaumēt un attiecības ar pasniedzējiem pasliktinājās, pusgadu ilgās attiecības ar draudzeni pasliktinājās, jo saasinājās visādas nesaskaņas, ikreiz kad viņi bija dzīvoklī, strīdējās. Visbeidzot vadzis lūza un puisis slīga depresijā. Tad es ar viņu (toreiz vel caur draudzeni, ar kuru viņš bija kopā) sakontaktējos un pēc faktu noskaidrošanas, ieteicu aprunāties ar kaimiņiem vai dzīvoklī nav noticis kkāds nelaimes gadījums vai miris cilvēks, jo gari varbūt grib puisi izēst no dzīves vietas. Un pēc kāda laika atklājās, ka tur ir pakārušies 2 vīrieši un visi īrnieki ātri vien izvākušies, jo jutušies kkā ne savā ādā. Ieteicu viņam izsaukt garu izdzinējus, tā arī viņš izdarīja, jau pēc nedēļas viss sāka nokārtoties - gan mācībās, gan attiecībās ar draudzeni, gan arī jaunu darbu puisis ātri vien atrada, slimības atkāpās un dzīve sāka iegrozīties normālās sliedēs.
(no spoki.lv lietotāja)
2. 2009 gads. Mamma blakus istaba skatās Jauno Vilni, tas jau iet uz beigām. Vēla nakts. Eju uz savu istabu, lai paņemtu telefonu, istaba tumša. Atrodu telefonu , eju jau ārā pa istabas durvīm un dzirdu, kā smejas bērni un kāds spēlē klavieres manā istabā. Es tā padomāju, bet reāli nevienam mūsu mājās nav klavieru, ne vienam no kaimiņiem un augšējie kaimiņi arī nebija mājas, kuriem ir mazs bērns. Es tā nedaudz pārbijos un kādas 2 h negāju savā istabā
2.1. 2010. gada JV fināla koncerts, atkal mamma to skatās, tas jau arī uz beigām iet. Sēžu istabā pie pc, dzirdu manas istabas durvis virinās [viņas attaisot parasti iečīkstas] es aizeju paskatīties kāpēc taisās vaļā, bet neviena nav izņemot mammu, kas sēž uz dīvāna, tētis arī guļ un mani mājdzīvnieki tāpat atrodas būrī. Piedevām logi visā māja bija aizvērti un caurvējš nu nekādi tur nevarēja būt. (no spoki.lv lietotāja)
3.Netālu no manas mājas dzīvoja kāds večukiņš, var teikt ka bomzis. Viņš tomēr dzīvoja mājā, bet māja bija nekopta un vienā istabā pat bija savesti siena vezumi [laikam viņš tur guļ]... Bet pēc kāda laika viņš nomira. Māja bija labā stāvoklī, nebija grausts. Tikai iekšā nebija diezko labi....
Tad kādu nakti ar draugiem gājām garām tai mājai, domājām, ieiesim. Iegājām bet tur kkādas dīvainas skaņas. Izskrējām ātri ārā. Gājām uz mājām un pēkšņi aiz mums pus māja sabruka.Mēs tā pārbījāmies.Bet māja bija labā stāvoklī un nevarēja tā vienkārši sabrukt. Es vairs tur nespēru kāju iekšā. Bet tagad pēc 3 gadiem jau māja ir sapuvusi un tā otra mājas puse arī atri sabruks laikam.. ( no spoki.lv lietotāja)
4.Vienu nakti guļu gulta aizmigusi,pēkšņi pamodos un pie durvim stāv viens vīrietis garā melnā mētelī un lasa avīzi,es uzliku segu virsū,bet acis palika atsegtas un vēroju nobijusies,kad šis vīrietis nolaida avīzi vinjam galva bija pie kājam un tad nu es iekliedzos un uzmetu segu pavisam virsū un tad atnāca vecāki un tur neka vairs nebija,.tas bija tik nereāli..
4.1.Kad es mācijos 4 klasē,mes meitenes gatavojamies pec stundām mēģināt popielai dejas.Klase mums bija 2. stāvi un tieši pretī bija otras klases logi.Tānu mēs mēģinājām dejai soļus un es tā nejauši paskatījos uz tiem logiem un ieraudziju atkal itkā to pašu vīrieti melnā mētelī un šoreiz viņam bija platmale melna un,kad nākamreiz pec pāris sek. skatījos vairak viņa tur nebija...un aizmirsu piebilstu ka skolā bijam palikušas 4. meitenes un dežurante. ( no spoki.lv lietotāja)
5.Ļoti bieži naktīs dzirdu soļus, vienreiz mēs ar mammu bijām virtuvē un manā istabā bija tādas skaņas it kā kāds sistu pa metālu, bet mājās neviena cita nebija, kkas krīt virtuvē, kad neviena tur nav..
Naktī (ap 3.30.. ātrāk nevaru aizmigt) gāju uz savu istabu un man pie durvīm bija mazs zirneklītis, es aizvēru durvis un mēģināju aizmigt. Pēc apmēram 10 min durvis atvērās (joprojām nesaprotu kā viņas varēja pašas no sevis atvērties un vēl tik viegli, bez skaņām, jo parasti ir tāds "klik", kad viņas ver vaļā)
Šonakt mēģināju aizmigt un skatījos uz logu, gar logu paslīdēja melna ēna. Ārā cilvēks tas nevarēja būt, jo man zem loga ir tā bedre (nezinu kā pareizi sauc, bet pie dzīvokļiem tādas ir) un līdz logam sanāk apmēram 2m un tā ēna tiešām aizslīdēja, nevis aizgāja.. Ceru, ka tā bija kkāda ilūzija, kuru radīja manas smadzenes.