šeit ir pirmā daļa---http://www.spoki.lv/mistika/patiesi-spoku-stasti/187030
naakosho dalju vjg.?
Un ja gribat savus spoku staastus shteit redzeet, tad droshi suutat man uz spoki.lv
1.Mājā bieži ir klusums, šēžu lejā un dzirdu ka otrajā stāvā kkas notiek (staigā vai kkadi trokšņi) bet neviena šeit nav un manas peles neuzvedas tik skaļi, lai to varētu 1jā stāvā dzirdēt. Kā varbūt dažām zināms, kaķi redz astrālo pasauli, uz mana kaķa to ļoti bieži var manīt ka viņš kā jukušais sēž un ieplestām acīm un asti kā vāverei skatās uz krēslu kur agrāk mēdza sēdēt mans vectētiņš. Agrāk, tagad ļoti reti kko nolieku un zinu kur nolieku, bet pēc pāris dienām atrodu pavisam citā vietā.
2.atceros, ka vienu reizi atnācu mājās no skolas disenes un gāju gulēt. miegs vēl nenāca un tāpēc nevarēju azimigt. pēkšņi dzirdēju, ka kāpņutelpā kāds no pirmā stāva sāk skriet augšā tā, ka visas margas dreb un skan. uzskrien līdz 3ajam stāvam (es dzīvoju 3ajā stāvā) un apklust. neatveras nevienas durvis, kā arī soļus, kas ietu lejā nedzird. paiet 5ac minūtes un tas notiek atkal! baisi, tā vien šķiet, ka kāds ir ienācis pie tevis istabā un vēro tevi. un tā atkārtojās kādas 3, 4 reizes.
neticami, bet fakts. tākā ticu, ka ar mani joprojām kopā dzīvo mani nomirušie ģimenes cilvēki bail nav, bet dīvaini.
3.Pirms pāris gadiem, sēžu vakarā viena pie datora, blakus izstabā ieslēgts televizors un gaisma. visi jau itkā guļ bet tajā izstabā kāds staigā pa apkārt. biju 100 punkti pārliecināta ka tas bija mans brālis. nu vēl pabļāvu, lai pagriež tv klusāk.
klusums.
bet brālis tač blakus gultā jau guļ.... un augšā esmu es vienīgā.
vai jūs spējat aptvert ar kādām trīcošām kājām es gāju slēgt tv laukā...??
4.Kad tikko izremontējām mana tēva pieliekamo izstabiņu, un tajā ievācos es dzīvot, es pāris mēnešus tur neko nevarēju normāli padarīt. ne spogulī skatīties ne pārģērbties. jo pirms gadiem deviņiem, šajā izstabā vēl dzīvoja mans vecvectēvs, pirms nomira. un es šeit nevarēju padarīt NEKO.
kamēr vienreiz apsēdos un ar viņu parunāju. palūdzu, lai aiziet.
5.pēc vecmammas nāves (1999.g.) pārvācos uz viņas istabu dzīvot.. sākumā bija dīvaini.. bet mums tā vecā lauku mājas vispār bija jokaina,naktīs skaņas visādas,soļi.. bet tas tā.. guļu es gultā un pamostos no spiediena uz krūtīm,gribu piecelties,nevaru,gribu pateikt kaut ko nevaru,tad izmisīgi gribas kliegt,bet skaņa laukā nenāk.. tad pie sevis bļauju -kāp no manis nost.. un hops.. paliek viegli.. un tad es atcerējos,ka vecmamma man stāstīja,ka uz viņas krūtīm ik pa laikam kāds sēž un neļauj celties,viņa domāja,ka mājas gars.. bet nu man arī tagad tā gadās ik pa laikam,kad aizbraucu ciemos pie mammas.. bet reti ,reti... tā ir stulba sajūta.. un vecmamma man ļoti bieži rādās sapņos,vienreiz pat sauca līdz,es teicu,ka man vēl ir ko darīt tepat... un tad vienreiz nosapņoju,ka man ir jāmirst.. nākamajā dienā ,kaimiņš no lejas stāva nomira,redzēju,kā aizved līķi prom,,bet tas jau vairs nav stāsts par spokiem,bet gan sapņiem
6.iepriekšējā vietā .kur dzīvojām,bija pirms apmēram 20 gadiem nomirusi meiteniite,kkādos 6 gadiņos.
nu tad viņai riebās lelles. (man no skapja augšas visu laiku viņas LIDOJA nost. :? un viņai patika mazi bērni,jo kad ciemos atbrauca tante ar mazo, viņa rādīja kā tā spoku meitene šūpo ratiņus. ( rati stāvēja istabas vidū un neviens cilvēks viņiem nebija pieskāries,bet rati tā riktīgi šūpojās, kā kāds aijātu. 7.Daudz dīvainu lietu notiek Varbūt tās ir tikai sakritības,bet šaubos Bija 24.decembra nakts, pēkšņi 4 no rīta bija tādi trokšņi ka kāds dauzās pie durvīm,visi gulēja,tad sāk dauzīties pie loga,un tad beigās piezvanīja pie dūrvīm,aizgāja neviena nebija,ieiet iekšā tas sāk tā kā staigāt pa otro stāvu(visi guļ 1majā stāva),kaut arī tur nav iespejams tikt,jo nojauca kāpnes,kāds staigā mierīgi pa otro stāvu,visi pamodās no trokšņiem,tad sāk pa virtuvi staigāt,un tad pa babas iztabu,kaut arī iztabas un virtuves durvis bija ciet,lieki piebilst ka 24.decembrī četros pēcpusdienā babiņa nomira Lai nebūtu tā sajūta ka kautkas tur ir tāds pārdabisks,tad visā vainoja babiņas suni,kuŗš bija ieslēgts viņas iztabā,bet tādā gadījuma nesaprotu kādā veidā tās skaņas varēja nākt no otrā stāva 8.Manam õpim bija tā.
Tad kad viņam bija kkādi 10gadi, viņam no mājām uz skolu bija jāiet caur mežu.
Nu tad nu viņš iet uz skolu un vēl nebija tā riktīgi gaišs. Te pēkšni krūmos sāk spīdēt zaļa gaisma un izliena samērā jauna sieviete un spīd. Pienāk viņam klāt un saka : Nāc man līdzi! Viņš kkā nenobijās un pateica : Nē, es nevaru. Man jāiet uz skolu.
Viņa atbildēja : Nu labi. Tad citu reizi. /un pasmaidīja/ . Iegāja tpakaļ krūmos un ar visu zaļo gaismu pazuda.
Tas viss notika meža vidū.
9.Arī skolā mums ir 5 stāvi,bet 5.stāvā kabineti ir tikai 2 un vēl skolas muzejs...
Nu tad mēs parasti tad,kad mums tuvumā stunda,tad kāpjam pa trepēm uz to muzeju (durvis vnm.ir ciet), un tur ir gaisma uz kustību..un vienreiz mēs tur sēžam un runājamies. (tur ir tumš un citi pirms tam tur kko bij redzējuši.) un es tā vnk sēžu,un skatos uz to tumšāko stūri (agrāt tieshi tajā stūrī kkas redzēts) un man pēkšņi takā gar acīm melns (mn ar redzi viss kārtībā) pats dīvainākais,ka es vnk uz brīdi apstulbu...pārējās meitenes vnk uz mani skatās,bet es takā nereaģēju...vinjas nevarēja saprast,kas noticis... protams,kad vinjas mani sapurināja, tad pēc kāda laika ātri tināmies prom.
10.Mana klasesbiedrene pagājušo gadu ievācās jaunā dzīvoklī, kur pirms viņas dzīvojis kāds vīrietis, kurš izdarījis pašnāvību, bet tas tā ... noskaņai.
Tā divus mēnešus itkā nekas īpašs nenotika, līdz vienam brīdim, kad viņai pa nakti dzīvoklī parādījās kaķis- melns. Viņa stāstīja , ka kaķis pa nakti uzlecis viņai uz vēdera un vnk skatījies virsū, bet pamostoties no rīta kaķa vairs neesot bijuša. Pats labākais, ka viņa dzīvo ceturtajā stāvā un tur kaķis nu nekādīgi nevarētu tikt (ghoust).
Viņa aizgājusi pie tā saucamās zīlnieces un tā teikusi, ka viņai jāejot uz baznīcu, tad kaķis pazudīsot, jo tam , ka kaķis parādās esot savs iemesls.
p.s. ja kas ar katru nākošo daļu, es centīšos likt interesantākus un vairāk...
