Meitene bija tikko sākusi strādāt slimnīcā. Viņa mīlēja savu darbu kā medmāsa, bet viņai bija grūti saprasties ar kolēģiem.
Māsiņai vajadzēja iesniegt sūdzību slimnīcas menedžerim un viņas kolēģi iekļuva daudz dažādās nepatikšanās. Ārsti patiešām sāka ienīst medmāsu un dienās domāju plānu kā atriebties viņai. Beidzot, viens no ārstiem nonāca pie slima secinājuma, ko viņi varētu izdarīt un visi pārējie piekrita.
Tajā naktī viņi ielauzās morgā (slimnīcas pagrabā) un nogrieza roku vienam līķim. Tad viņi ielavijās viņas istabā un nolika šo roku viņai zem segas (priekšgalā). Viņi nolika to tā, lai kad viņa apgultos viņas kājas pieskartos šai rokai.
Ķīkinot viņi stāvēja gaitenī un gaidījā, kad jaunā medmāsa ies gulēt. Kad medmāsa iegāja savā istabā, ārstiem bija jābeidz smieties. Medmāsai likās aizdomīga viņas kolēģu uzvedība, bet viņa bija pārāk nogurusi, lai par kaut ko domātu un viņa iegāja guļamistabā un aiztaisīja durvis pēc sevis.
Vīrietis nepacietīgi gaidīja, kad medmāsa atradīs roku zem viņas segas. Bet nekas nenotika. Nebija ne kiedzienu, ne dusmīgas bļaušanas. Tikai klusums.
Pēc kāda brītiņa ārsti nolēma doties pie miera, jo domāja, ka viņi šo roku ir nolikuši pārāk tālu, lai medmāsa sajustu to ar savām kājām.
Nākamajā rītā, kad viņi visi piecēlās, viņi aizgāja pārbaudīt medmāsu. Nesagaidot atbildi viņi pieklauvēja un iegāja iekšā.
Istaba likās pilnīgi tukša.Ārsti pārmeklēja viņas istabu līdz brīdim, kad atvēra pieliekamo. VIņi visi bija šokā no tā šausmīgā skatiena, ko viņi redzēja.
Viņa bija ielīdusi pašā stūri. Viņas mati bija pilnīgi balti, viņas acis ieslīdējušas atpakaļ galvā un viņa bija kļuvusi pavisam traka. Viņas seja izskatījās tā it kā viņai būtu 20 gadi, bet pats briesmīgākais, viņa košļāja roku, kas viņai tikai palikta zem segas.
