mīlestībai nav šķēršļu...8

Zvans….
Puisis: Sveika Mīīā .Mums vajag parunāt!!
Meitene: Ka Tu to doma??
Puisis: Kaut kas ir noticis…
Meitene: Kas? Kas pa lietu? Tas ir kaut kas slikts?
Puisis: Es negribu tevi sapinat…
Meitene: (doma) ak Dievs,es ceru,ka viņš mani negrib pamest, es viņu loti mīlu…
Puisis: Vai Tu klausies??
Meitene: Ja,es klausos,kas ir tik svarīgs sakāms?
Puisis: Es nezinu vai spēšu to pateikt…
Meitene: Ludzu saki, kas par lietu..
Puisis: Man jābrauc prom!!
Meitene: Par ko Tu runa? Nepamet mani,es milu Tevi…
Puisis: Tas nav tā, es vienkārši parceļos tālu prom…
Meitene: Kapec? Tava ģimene dzīvo šeit!!
Puisis: Mans tetis mani suta uz citu skolu…
Meitene: Es nespēju tam noticēt..
*Tetis pacel otru klausuli: „Ko es tev teicu Samanta par ilgu runašanu ar zeniem? Liec nost to sasodito klausuli!”
Puisis: Wow, Tavs tētis izklausās tiešam nikns!!
Meitene: Tu jau zini, vinš tads paliek, bet tapat - es negribu,lai tu brauc prom..
Puisis: Vai tu brauksi man lidzi?
Meitene: Milais, Tu zini, ka es daritu visu tevis del, bet es nevaru… Tu zini, kas bus ja došos tev lidzi… Mans tevs mani nogalinas…
Puisis: (bidigi) ir jau labi, saprotu…laikam…
Meitene: Es nespeju noticet tam, kas notiek…
Puisis: Man tev kaut kas jaiedod pirms es aizbraucu, es lidoju ar reisu 1-80 no paša rita, tapec man tevi jaredz tagad…
Meitene: Labi, es izlavišos…tiekamies parka!!
Puisis: Ok, pec 20 min tiekamies tur...
*Vini satiekas centralparka, apskauj viens otru un vinš iedod vestuli…..
Puisis: Luk, šis ir tev..man jaiet…
Meitene: (sak raudat….)
Puisis: Neraudi mila, es tevi loti milu, bet man laiks iet…
Meitene: (sak iet prom….)
*Abi aiziet pa majam un meitene sak lasit vestuli,ko vinš iedevis…
Tur rakstits……
„Samanta, Tu jau zini,ka es braucu prom….Es zinu, ka šadi labak varešu paskaidrot notiekošo un visu patiesibu..Es tevi nekad neesmu milejis, es tevi tik loti ienistu….Tu esi stulba…nekad to neaizmirsti…nekad nesmu par tevim rupejies…neesi bijusi man svariga…nekad neesmu gribejis ar tevi runat ilgi…Nedomaju, ka kadu varešu ta ienist ka tevi…man tu nekad nepietruksi…..Stulba, tu droši vien paturesi šo vestuli, jo tas ir pedejais, ko tev esmu devis…Ienistu tevi loti…’’
Kristians
*Samanta sak raudat…Iemet vestuli miskaste un raud stundam…
Paiet dienas, vina ir bediga, depresija, un jutas vientula… Zvana telefons….
Puisis: Ka tu juties?
Meitene: Es neticu tam, kas notika, es domaju, ka tu mani mili...
Puisis: Aa,par to…Kristians man atstaja zinu, lai tev pasaku, lai paskaties metela kabata…
*Vina atrod mazu papira gabalinu, kura teikts:
„Mila, ceru ka tu šo lasi pirms vestules, Es domaju ka tavs tevs varetu to izlasit tapec aizstaju dažus vardus, Tie bija domati šadi-
ienist = mil, nekad = vienmer, stulba = mana mila…
Ceru, ka saprati tagad visu pareizi, jo milu tevi no visas sirds...Kristians...
Meitene: Ak Dievs, vinš tomer mani mil, vinš to bus ielicis mana kabata kad samiloja mani..
*Samanta iesledz Tv „Reiss 1-80 ir avarejis, tiek mekleti izdzivojušie...ši ir tragedija kas netiks aizmirsta...tikušas atrastas jau 47 jauniešu mirstigas atliekas...
Vina izsledz TV, un nevienam nemanot klusinam ieslid sava istaba...No rita vecaki vinu atrod mirušu...
Pašnaviba...Vina nebija spejusi iedomaties dzivi bez vina...
*Automatiskais atbildetajs iepikstas..."Sveika! Es tomer neaizbraucu, vienkarši loti velejos tevi vel pedejo reizi satikt...Esmu dzivs, ceru ka neesi parak noraizejusies...Piezvani, kad vari..."
Žel,bet Samanta jau bija vinsaule...
Puisis to uzzinajis nekur neaizbrauca...Un izdarija to pašu ko vina...Pašnavibu...Miers...Klusums...Bet tur vinsaule...Atkal abi kopa...Un nu uz mužiem...