Kapustinjara ir bijušās Padomju Savienības gaisa bāze, kura slepenības ziņā pārsniedz Area 51. Tā bija izveidota pēc Otrā pasaules kara un paredzēta PSRS kosmosa programmas attīstībai. Bāze atrodas apm 500km uz dienvidiem no Maskavas un 60km uz austrumiem no Volgogradas, netālu no Kazahstānas robežas. Pēc kara šeit tika nogādātas V2 raķetes un nacistiskās Vācijas zinātnieki, kuru darbam bija jākalpo acīmredzamā mērķa sasniegšanai - izvest PSRS kosmosā pirms amerikāņiem. Bāze tika uzskatīta tik slepena, ka tuvākās pilsētiņas Žitkuras iedzīvotājus aizveda prom, bet pašu pilsētiņu nolīdzināja līdz ar zemi.
Žitkura, krievu Area 51.16
440
1
1948.gadā, mazāk nekā gadu pēc slavenā Rozvelas incidenta, bāzes radaru operatori fiksēja kādu nezināmo objektu. Tajā pašā laika MIG lidmašīnas pilots nosūtīja ziņojumu, ka esot pamanījis bāzes tuvumā sudraba krāsas, cigāra formas lidaparātu, kas ar stariem apžilbināja viņu. Izšautā raķete veiksmīgi notrieca objektu, taču brīdi pirms tam NLO paspēja iedarbināt kādu no saviem ieročiem un abi gaisa kuģi avarēja uz zemes.
Vrakus ātri savāca un transportēja uz pazemes bāzi pie Kapustinjaras, ko ironiski devēja par Žitkuru, pēc noraktās pilsētiņas nosaukuma.
Reklāma
Krievijai ir gara NLO novērojumu vēsture. 950.gada arābu hronikas vēsta par "gaisa batālijām", ko vēroja pie Volgas mītošās tautas - gaisa flotes, būtnes, kas atgādināja vienlaikus cilvēkus un dzīvniekus, sadarbojās, izaicināja, vajāja un iznīcināja viena otru. 1663.gada 15.augustā liels ugunīgais disks nolaidās no debesīm un šāva gaismas stārus virs Robozero ezera pie Belozerskas, aptuveni 250km uz austrumiem no Sanktpēterburgas. Tas pārvietojās no dienvidiem uz rietumiem, pazuda un vēlāk atkal parādās uz pusotru stundu. 1892.gadā nezināmais objekts uzrādās virs Maskavas un izšāva "gaismas stabu" līdz zemei. To raksturoja kā ugunīgo, līdzīgi vairumam citu Krievijas NLO caur gadsimtiem.
1908.gada 30.jūnijā milzīga uguns bumba pārlidoja pāri Sibirijas taigai un eksplodēja netālu no Tunguskas. Uz 600 kvadrātkilometru apkārt meži tika nolīdzināti līdz ar zemi un seismogrāfi visā pasaulē reģistrēja šo graujošo triecienu. Vairums pētnieku apgalvo, ka tas esot bijis dabīgs fenomēns, taču pastāv arī citi viedokļi, kas ņem vērā dažus interesantus apstākļus - objekts 2x pirms sprādziena ir mainījis kursu.
Josifs Staļins šķita pārliecināts, ka Tunguskas incidents bija saistīts ar sava veida ieroci, iespējams, ārpuszemes izcelsmes. Viņš sūtīja Sergeju Koroļovu ar uzdevumu atrast atbildes, un tas konstatēja radioaktīvā metāla fragmentus teritorijā, kas tiek devēta par "Velna kapsētu". "Velna kapsēta" atrodas sprādziena epicentrā, tur neaug zāle un bieži vien mēdz mirt dzīvnieki.
Reklāma
Savā oficiālajā ziņojumā Koroļovs neminēja citplanētiešus, taču gan Tunguskas metāla fragmenti, gan 1948.gadā avarējis lidaparāts bija nogādāti Žitkurā. ASV spiegi informēja, ka Padomju Savienība ceļ milzu raķetes, kas spēj ne tikai nest kodollādiņu, bet arī iziet atklātā kosmosā. Progress bija tik straujš, ka PSRS pat apsteidza pati savus plānus.
Pēc laika, kad amerikāņu spiegu lidmašīna nofotogrāfēja Kapustinjaras kompleksu, tur bija vismaz 4 ballistisko raķešu palaišanas vietas, sarežģīta radaru izsekošanas iekārta, trīs gari skrejceļi un daudz neidentificēto teritoriju. Tur atradās dīvaini ģeometriskie raksti uz zemes. Pētnieki uzskata, ka to mērķis ir piesaistīt NLO, un ka tie ir veidoti pēc seno geoglifu paraugiem.
Tas, ko nevar saskatīt no lidmašīnas, ir Žitkuras pazemes līmeņi. Ja ticēt Antona Anfalova sniegtai informācijai, pazemē atrodas daudz kameru, kas satur dažādus ārpuszemes lidaparātus dažādo demontāžas stadiju posmos. Ir vietas, kas paredzētas autopsijai, un laboratorijas, kur tiek rekonstruēti dzinēji. Visbeidzot, ir milzīgie angāri, kur atrodas nevis lidmašīnas, bet lielie cilindriskās vai cigāru formas objekti.
Reklāma
Darbi un pētniecība Kapustinjarā joprojām turpinās, un NLO vrakus nogādā šeit diezgan regulāri. Pēdējo reizi tas notika 1997.gadā. Lidaparāts, kā teikts, ir avarējis virs Polijas.
Vai PSRS kosmosa programmas panākumi bija atkarīgi no ārpuszemes tehnoloģijām? Pierādījumi liecina, ka diez vai. Padomju raķetes darbināja dzinēji, kas visnotaļ līdzinās amerikāņu. Tās nebija avarējušo vai notriekto NLO antigravitācijas tehnoloģijas. Un tomēr, tas, kas liek mums uzdot jautājumus un meklēt atbildes, ir noslēpumi, ko glabā pazemes bāzes, un ne tikai Krievija, bet apkārt pasaulei.
Tev patiks šie raksti
