Kas ir vairāk: smilšu graudiņu vai zvaigžņu?
Pirmo reizi pieņēmumu par to, ka zvaigžņu Visumā ir vairāk nekā smilšu graudiņu visās uz Zemes esošajās pludmalēs, savukārt atomu vienā smilšu graudiņā ir vairāk nekā zvaigžņu Visumā, izvirzīja Karls Sagāns. Taču gluži konkrētas atbildes uz šo jautājum nav. Tiesa, pētnieki uzskata, ka šeit varot līdzēt matemātika.
Zināms, ka mūsu galaktikā Piena Ceļš ir 100-400 miljardi zvaigžņu, bet Visumā ir vismaz 100 (varbūt pat 500!) miljardi galaktiku. Ja sareizina zvaigznes ar galaktikām, veidojas vismaz 10 sekstiljoni zvaigžņu (skaitlis ar 22 nullēm). Tādējādi sanāk, ka maksimāli iespējamais zvaigžņu skaits ir aptuveni 200 sekstiljoni.
Viena smilšu graudiņa diametrs ir aptuveni puse milimetra. Ja tos izvieto vienā rindā, tad vienā centimetrā ievietosies 20 graudiņi, respektīvi, 1 kubikcentimetrā ievietosies 8000 smilšu graudiņu. Ja paņemtu 10 sekstiljonus smilšu graudiņus un savāktu tos vienā lodē, tad tās diametrs būtu 10,6 kilometri, savukārt 200 sekstiljonu graudiņu veidotais lodes diametrs būtu aptuveni 72 kilometri. Lūk, un, ja Zemei būtu tāds diametrs, tad šeit viss būtu ļoti vienkārši...
Pētnieki aprēķinājuši, ka smilšu apjoms Zemes pludmalēs ir aptuveni 700 triljoni kubikmetru, bet smilšu graudiņu daudzums - aptuveni pieci sekstiljoni. Džeisons Māršals pauž, ka šis aprēķins gan esot patiešām ļoti aptuvens, jo patiesībā smilšu graudiņu var būt arī vismaz divas reizes mazāk. Neskatoties uz to, vienalga kopā pa visām Zemes pludmalēm neizdosies savākt pat 10 sekstiljonus smilšu graudiņu. Tādējādi sanāk, ka Visumā zvaigžņu ir ievērojami vairāk nekā smilšu graudiņu uz Zemes.
Bet - kā ar atomiem? Japamēģina iedomāties, cik lielu apjomu aizņems, piemēram, 10 sekstiljoni atomu. Visdrīzāk - ļoti daudz. Taču tajā gadījumā, ja patiešām izdotos savākt tādu daudzumu atomu vienā blīvā lodē, tad tās diametrs būtu aptuveni četras reizes mazāks par... vienu putekļu ērcīti. Un tas nozīmē, ka vienā smilšu graudiņā ir vairāk atomu nekā zvaigžņu Visumā.