Noskatījos filmu, iztīriju zobus un devos gulēt, pat nenojausdams, kas šonakt notiks... šķiet, ka aizmigu ļoti ātri, biju noguris, jo laukos visu dienu zāģējām malku. Sapņoju.... es atrados savā virtuvē, bija tāda dīvaina sajūta, bet sapnis paliek sapnis, vai ne?
Pēkšņi pa logu pamanīju kādu spožu zvaigzni, nebija nemaz tik satumsis, un tā zvaigzne, neatradās nemaz tik tālu, kas mani arī ļoti pārsteidza... es uz to lūkojos kādas 20min. kad pēkšņi tā sāka kustēties atstājot aiz sevis uguns svītru, tas bija vienā acu mirklī, zvaigzne pēkšņi aizlidoja...
Kautkā dīvaini, šķita kā krītoša zvaigzne, bet tās es esmu redzējis neskaitāmi daudz, tikai šoreiz zvaignes nemēdz stāvēt uz vietas UN pēc kāda laika, pēkšņi aizlidot... ilgi nedomādams, aizskrēju uz balkonu, (līdzi paņēmu fotokameru, canon eos 450D ar 28-200mm objektīvu) ar tādu kameru, man noteikti nepalidotu nekas garām nepamanīts....
Un tur tas lidoja, tā vienkārši, šoreiz daudz, daudz tuvāk, tas lidoja zibenīgi... biju šokēts no redzētā, spēju saņemt sevi rokās un
grasījos bildēt, spiedu foto pogu cik vien ātri varēju, Un protams nekas neizdevās.... Daudz lasīts par to, kapēc šados gadījumos, visas bildes vienmēr sanāk nekvalitatīvas, vienmēr šādi pierādījumi uzfilmēti kā ar kartupeli, vai nokia 3310...
Ar mani notika tas pats, kamera sāka kārties, un rādīt errorus, lai gan iepriekš fotokamera NEKAD mani nav pievīlusi....
Sapnis beidzās, šorīt es pamodos ar sajūtu, tā, itkā tas būtu noticis īstenībā, atceros katru sīkumu no piedzīvotā, kā es stāvēju pie loga, kā skrēju uz balkona... paēdu brokastis, piesēdos pie datora un pamanīju, ka pie gultas, mana foto soma ir atvērta...
Dīvaini, skaidri zinu, ka vienmēr turu to ciet, lai iekšā nesakrājas un nelido putekļi.... apskatījos, izņēmu kameru, viss kārtībā, līdz ieslēdzu demonstrēšanas pogu, kur var aplūkot attēlus, redzētais mani pamatīgi šokēja.....