Mēs aizgājām uz viņas vannasistabu, lai ieveidotu matus un pabijām tur visai ilgu laiku. Vannasistabai durvis bija vaļā un pēkšņi es izdzirdēju tādu skaņu, itkā no visa spēka kāds iesistu ar slotu pret sienu vai kas tāds. Es centos to ignorēt, un pēc tam mēs abas izdzirdējām tādu milzīgu troksni itkā kāds nogāztu milzumdaudz šķīvjus no galda, Abas gandrīz ar sirtstriekām, sastingušas uz vietas nezinājām ko darīt. ''Varbūt tas bija tavs kaķis?'' es piedāvāju šādu variantu, bet viņa tikai paskatījās uz manīm ar izbolītām acīm: ''Man kaķis ir ārā!!" Mēs lēnām nokāpām no vannas malas un nezinājām kura ies pirmā pa priekšu. Viņa mani pagrūda priekšā, lai es eju, jo viņa domājā, ka kāds ir ielauzies, bet es uz reiz nobijos un aizgāju aiz Lindas muguras un viņai neatlika kā vien iet pirmajai. Kad viņa tika līdz virtuvei, viņa ieslēdza gaismu. Viņas pagraba durtiņas kuras atradās virtuvē bija atvērtas un visas burkas saplēstas pa zemi. Mēs protams uzreiz saslaucijām un sakārtojām, bet Linda joprojām izskatijās nobijusies. Tad es viņai pajautāju kas noticis un viņa atbildēja : ''Es nesaprotu tikai vienu lietu, kā viņas varēja ataisīties, ja otrā pusē nebija rokturis un, ja no šīs puses vērtu vaļā, kur mēs esam, viņas būtu jāgroza'' (rokturis bija apaļš, kuru, lai atvērtu vajadzēja pagriezt pa labi)
Kad visu to pati noklausijos, pašai bail palika. Es jau savā galvā iedomājos ko visu. Varbūt tas bija rēgs, spoks.......Lindas vecmāmiņa?? Ja jau viņu pieminējām, bet kas lai to zina, varbūt tā vienkārši bija sagadīšanās un tas nebija nekas pārdabisks.....kas, lai to zina.